Čakša: "Skola 2030" neiedod pedagogiem instrumentus, kā veidot kompetencēs balstītās mācību stundas

Rīga, 27.dec., LETA. Projekts "Skola 2030" neiedod pedagogiem instrumentus, kā veidot kompetencēs balstītās mācību stundas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Rīga, 27.dec., LETA. Projekts "Skola 2030" neiedod pedagogiem instrumentus, kā veidot kompetencēs balstītās mācību stundas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa norādīja, ka projekts sākotnēji veidots ar labu ideju un domu, tomēr bērni mainās, savukārt vajadzības pēc izglītības pārmaiņām ir lielas. Čakša vērsa uzmanību, ka, uzsākot šo projektu, ir skaidri definēts, ka no sākuma mācību saturs tiks izpētīts, tad aprobēts un tikai tad ieviests.

"Tas nozīmē, ka ir jāsniedz pilns atbalsts pedagogiem, lai viņi kompetencēs balstīto izglītību varētu mācīt bērniem. Projekts "2030" ļoti daudz atstāj uz pašu skolotāju pleciem," uzsvēra Čakša, norādot uz nepieciešamību pēc vienotas platformas, kurā būtu pieejami materiāli, kas palīdzētu skolotājiem labāk sagatavoties.

Latvijas skolās kompetenču pieeja mācību saturā tika uzsākta 2020./2021.mācību gadā. Jautāta, vai skolēni, kas absolvēs 12.klases, būs gatavi eksāmeniem un, vai pedagogiem ir skaidrs, kam skolēni ir jāsagatavo, izglītības un zinātnes ministre apliecināja, ka skolotājiem ir skaidrs, kam viņi gatavo bērnus, tomēr viņai nav pārliecības, ka tas būs gluds process.

"Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka mēs saprotam arī nākamo posmu, kad bērni startēs augstskolās. Ja šis rezultāts nebūs pietiekami labs, ir jābūt pārejas posmam, lai bērni nebūtu cietēji tikai tāpēc, ka, iespējams, projekta "Skola 2030" ieviešanas process nav noticis tā, kā tam bija jābūt," pauda Čakša.

Šogad vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskatīja variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo. Izglītības un zinātnes ministre atzina, ka par šo modeli noris diskusijas, proti, vai palikt pie modeļa par līdzmaksājumu, vai ieviest augstskolās kvalitātes kritērijus, lai motivētu strādāt ar studentiem.

Runājot par iespējamo skolu tīkla regulēšanu, Čakša uzsvēra, ja runā par kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, jāsaprot, ka tas īstenojams sasniedzot noteiktus kritērijus. Viņa atzīmēja, ka politiski nepopulāri ir teikt, ka skolu tīkls būtu jāpārkārto. Ministres ieskatā, sarunā ar pašvaldībām jāvienojas par skaidriem kritērijiem, kādā veidā skolu tīkls uzlabojams un optimizējams.