Lietuvas Seims aicina Zelenski klātienē saņemt Brīvības prēmiju

Lietuvas parlaments uzaicinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski janvārī ierasties Viļņā un klātienē saņemt viņam piešķirto Brīvības prēmiju, tomēr Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena atzinusi, ka Zelenska ierašanās ir maz ticama.

"Mēs jau esam nosūtījuši oficiālu ielūgumu, un 13.janvārī redzēsim, kāds ir viņa lēmums," Seima priekšsēdētāja sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Skaidrs, ka viņa ierašanās nav ļoti reālistiska," viņa piebilda. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 24.februārī Zelenskis ārzemēs bijis tikai vienu reizi - pagājušajā nedēļā viņš ieradās vizītē ASV.

Kā klāstīja Čmilīte-Nilsena, pagaidām nav izlemts, kurš pasniegtu prēmiju Zelenskim, ja viņš tiešām izlemtu ierasties Viļņā.

Brīvības prēmijas statueti un 5000 eiro Seima izraudzītajam laureātam katru gadu pasniedz 13.janvārī, kad Lietuva atzīmē Brīvības aizstāvju dienu, pieminot cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību 1991.gada 13.janvārī, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku.

Čmilīte-Nilsena informēja, ka šā gada pasākuma programma atspoguļos to, ka "laureāts ir īpašs".

Jau vēstīts, ka decembra sākumā Seima balsojumā Brīvības prēmijas piešķiršanu Zelenskim atbalstīja 113 Lietuvas parlamenta deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

"Pašlaik Ukraina ir Eiropas demokrātija, kurai jācīnās par savas teritorijas, kultūras un tautas izdzīvošanu, kā arī mūsu visu brīvību. Tādēļ Brīvības prēmijas komisija ir ierosinājusi šā gada Brīvības prēmiju piešķirt Ukrainas prezidentam un visai Ukrainas tautai par tās neatkarības, brīvības un demokrātijas cīņu pret Krievijas militāro agresiju," Seima sēdē, kurā notika balsojums, teica Čmilīte-Nilsena.

"Kā Ukrainas prezidents viņš ir bijis cīņas par brīvību priekšgalā, iedvesmojot miljoniem ukraiņu ar savu vadību un piemēru pretoties un nepadoties, un ir apvienojis arī visu globālo kopienu pret noziedzīgo [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu," viņa piebilda.

Pērn Lietuvas Brīvības prēmija tika piešķirta trim padomju laika pagrīdes izdevuma "Lietuvos kataliku bažnyčios kronika" ("Lietuvas katoļu baznīcas hronika") līdzstrādniekiem - Gerardai Šuļauskaitei, Bernadetai Mališkaitei un Jonam Borutam.

Lietuvas Brīvības prēmija iedibināta 2011.gadā, lai novērtētu personu un organizāciju ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvēšanā, demokrātijas attīstīšanā un starpvalstu sadarbībā, cīnoties par Austrumeiropas un Viduseiropas tautu brīvu pašnoteikšanos un suverenitāti.

5000 eiro vērtās prēmijas pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā strādā pārstāvji no Seima frakcijām, Pasaules Lietuviešu kopienas, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba, kā arī Lietuvas jaunatnes organizācijām.

Pirmais Lietuvas Brīvības prēmiju 2012.gada janvārī saņēma pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs.