Ārkārtējo situāciju dažos Latvijas novados Krievijas pierobežā vairs nepagarinās

Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) nerosinās pagarināt ārkārtējo situāciju vairākos novados gar Krievijas robežu, apliecināja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ņemot vērā Krievijas lēmumu par mobilizāciju, kuras mērķis bija pastiprināt karadarbību Ukrainā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ārkārtējā situācija tika izsludināta no 28.septembra līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās, kā arī Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.

Trofimovs norādīja, ka, balstoties uz riska analīzi un iekšlietu resora informāciju, IeM nerosinās valdībai pagarināt ārkārtējo situāciju. Atsevišķs valdības lēmums tam nav nepieciešams, līdz ar to ārkārtējā situācija vēl būs spēkā tikai otrdien.

Vienlaikus, mainoties riskiem, IeM var sagatavot valdības lēmuma projektu par atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un valdība aptaujas kārtībā šādu lēmumu var pieņemt dažu stundu laikā.

Tāpat Trofimovs atgādināja, ka jau kopš Krievijas februārī sāktā iebrukuma Ukrainā, Latvijas robežsardze un Valsts drošības dienests pastiprināti kontrolē Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā, un šajā ziņā nekādas izmaiņas netiek plānotas.

Tāpat IeM valsts sekretārs atgādināja, ka joprojām ir spēkā 19.septembrī Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, joprojām ir spēkā pērn 11.augustā izsludinātā ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā, proti, Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī. Ārkārtējā situācija vairākkārt pagarināta un pēdējais pagarinājums tai noteikts līdz nākamā gada 10.februārim.

Vienlaikus novembra sākumā pēc Tieslietu ministrijas iebildumiem valdība uzdeva IeM līdz janvāra sākumam sagatavot regulējumu tā, lai Latvija varētu atteikties no ārkārtējās situācijas režīma.

Patlaban IeM eksperti strādājot pie risinājuma un iesniegšot to valdībā līdz janvāra sākumam, norādīja Trofimovs.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas laikā armijā iesaukti vairāk nekā 300 000 rezervistus, lai aizstātu zaudējumus, ko Krievijas armija cietusi karā pret Ukrainu.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs decembra beigās izteicās, ka Krievijas vadība izskata jautājumu par vispārējo mobilizāciju, un nav izslēgts, ka Maskava liegs valsti pamest par 65 gadiem jaunākiem vīriešiem.