Kafija. Mīti un patiesība. Ko mēs par to zinām?

Daudziem ikrīta rituāls pie brokastu galda nav iedomājams bez aromātiskas, karsti kūpošas kafijas krūzes. Tas ir veiksmīgas, možas un pozitīvas dienas iesākums. Nākošā tasīte vai pat vairākas tiek izdzertas dienas laikā, un kas to zina, varbūt pat vēlā vakara stundā. Pasaulē populārākais dzēriens ir iekarojis arī Latvijas iedzīvotāju sirdis, var pat teikt, ka esam kafijmīļi. Diētas ārste Lolita Neimane pastāsta par kafijas daudzveidību un ietekmi uz cilvēka veselību.

Kafijas dzimtene

Par kafijas dzimteni tiek uzskatīta Etiopija, kur tikušas atklātas kafijas stimulējošās īpašības. Sākotnēji uzturā tika lietotas kafijas koka ogas – sasmalcinātas, sajauktas ar dzīvnieku taukiem vai izmantotas par pamatu uzlējumam. Kad un kā ticis atklāts dzēriens, ko tagad teju katrs uzskata dienas sākuma neatņemamu sastāvdaļu, precīzi nav zināms. Kafijas izplatība pasaulē sākusies jau 13.gs., bet Eiropā tā nonākusi 17.gs. sākumā, kad arī tika atvērti pirmie kafijas nami un kafijas popularitāte sāka strauji augt.

Pasaulē sastopamas vairāk nekā 100 sugas Coffea ģints kafijas augu, taču ekonomiski nozīmīgas ir divas - Arabika (Coffea arabica) un Robusta (Coffea canephora) pupiņas. Arabika kafija ir aptuveni 62% no pasaules kafijas produkcijas, savukārt Robusta – 38%.

Mūsdienas kafija ir nozīmīga prece visā pasaulē. Visvairāk kafija tiek ražota un eksportēta Brazīlijā, Vjetnamā un Kolumbijā, kopējam pasaules ražošanas apmēram 2017./2018. gadā sasniedzot deviņus ar pusi miljonus tonnu kafijas popiņu gadā (ICO, 2018). Kopējais kafijas patēriņš̌ Latvijā 2015. gadā bija 6 tonnas (ICO, 2016).

Kafijas koks ir daudzgadīgs, mūžzaļš augs, pēc 3-4 gadiem krūms dod pirmo ražu. Savukārt visražīgākais tas ir pēc septiņu gadu augšanas. No viena krūma var iegūt aptuveni 0,5 kg gatavās produkcijas gadā. Lai gan pastāv mehāniskā novākšana, lielāko daļu ražas aizvien turpina vākt ar rokām. Pupiņas pārsvarā tiek tīrītas gan mehāniski, bet dažviet tīrīšana joprojām tiek veikta ar rokām.

Kafijas grauzdēšanas process. Vai tas atstāj ietekmi uz veselību?

Grauzdējot jebkuru produktu, izdalās benzopirēni, akrilamīds, kā arī vēl citas vēža attīstību veicinošas vielas. Un kafijas pupiņas grauzdē. Augstās grauzdēšanas temperatūras izraisa vairākas fizikālas un ķīmiskas izmaiņas kafijas pupiņās. Grauzdēšana notiek specialās ierīcēs, kur kafijas pupiņas ir tiešā kontaktā ar uguni un / vai karstu virsmu, vai arī ierīcēs, kur tiek izmantots karsts gaiss. Grauzdētājos, kuros tiek izmantots karsts gaiss, visbiežāk izmanto industriālā kafijas ražošanā, jo tādā veidā ir iespējams labāk kontrolēt gaisa temperatūru un iegūt vienmērīgāka grauzdējuma pupiņas. Gaisa temperatūra, ko izmanto grauzdētajos variē no 210 līdz 240 pēc Celsija. Grauzdēšanas sākotnējā fāzē iztvaiko ūdens. Kad pupiņas iekšējā temperatūra sasniedz 130 grādu, saharoze karamelizējas, un sēklas sāk uzplūsties un kļūt brūnas. Kad temperatūra pārsniedz 160 grādu, notiek vairākas eksotermiskas un endotermiskas reakcijas, kā rezultātā pupiņas kļūst gaiši brūnas un ievērojami palielinās, kā arī sāk veidoties aromāts. Ķīmiskās reakcijas, kas ir atbildīgas par grauzdētas kafijas garšu un smaržu notiek aptuveni 190 grādos. Darbs tiek pārtrauktas brīdī, kad tiek sasniegta pupiņu vēlamā krāsa.

Ir ražotāji, kas piedāvā mazāk grauzdētu jeb viegli grauzdētu kafiju. Viegla grauzdējuma pupiņās ir vairāk antioksidanti – hlorogēnskābes. Cik tas ir veselīgi, salīdzinot ar antioksidantiem, kas rodas, kafiju pagrauzdējot ilgāk, grūti teikt. Tomēr, ja runājam par grauzdēšanu, – mazāk vienmēr ir labāk, ja vien stipri necieš garša. Galu galā nav nekādas nozīmes dzert kafiju, kura negaršo, tikai tāpēc, ka, iespējams, konkrētajā kafijā ir mazāk kaitīgo grauzdēšanas blakusproduktu.

Kafijas labās īpašībās

Kafija palīdz priecāties par dzīvi un dzīvot ilgāk. Cilvēkiem, kuriem dzīvē daudz aizliegumu, mazinās dzīvesprieks. Tik daudziem kafija ir baudas mirklis, ka tā vien ir labā ziņa – gandrīz nevienam nav iemesla to sev liegt! Mērenā daudzumā lietojot kafiju, tā uz sirdsdarbību neatstāj negatīvu ietekmi, zinātnieki kafijas efektu uz sirds veselību un veselību kopumā visbiežāk vērtē kā neitrālu vai pat pozitīvu, jo, kā rāda dažādi pētījumu apkopojumi, tā var paildzināt dzīvi. Turklāt tiem, kam asinsspiediens allaž ir mazliet par zemu, nereti tieši kafija ir vienīgais glābiņš, lai sevi sapurinātu. Arī nomāktajiem tā palīdz justies kaut mazliet labāk. Mērena kofeīna lietošana dienā (līdz 400 mg) nebūs saistīta arī ar nelabvēlīgu ietekmi uz kaulu stāvokli un kalcija līdzsvaru indivīdiem ar pietiekamu kalcija daudzumu.

Pagatavošanas nozīme

Kafijas pagatavošana ir viens no faktoriem, kas ietekmē dzēriena ķīmisko sastāvu. Kopīgais aspekts visām pagatavošanas metodēm, kas tiek praktizētas pasaulē, ir karstā ūdens izmantošana. Ūdens temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 90– 95 grādus. Kafijas – ūdens attiecība izteikti variē dažādās valstīs, balstoties uz individuālajām prasībām, bet vidēji tiek izmantoti 8 – 20 g kafijas/100ml ūdens. Tiek praktizēts arī dažāds ekstrakcijas laiks.

Izšķiroša nozīme kafijas dzēriena pagatavošanā ir grauzdētās kafijas sajaukšanai ar ūdenī, kas var tik realizēta, izmantojot trīs dažādas metodes – novārījumu, infūziju un spiedienu. Uzvārīta kafija (Skandināvu un Turku kafija) ir pagatavota izmantojot novārījuma metodi. No dažādām kafijas pagatavošanas metodēm, filtra kafija ir visbiežāk izmantotais pagatavošanas veids, izmantojot infūzijas metodi. Espresso kafija ir visvairāk novērtētais kafijas pagatavošanas veids, izmantojot spiediena metodi. Jāatceras, ka pareizi uzglabāta kafija savas labākās īpašības saglabās 10 – 14 dienas pēc iepakojuma atvēršanas. Pēc kafijas paciņas atvēršanas ir ieteicams to nepārbērt, cieši noslēgt oriģinālo iepakojumu un ielikt aizveramā traukā, kas pasargātu kafiju no gaismas, mitruma un apkārtējo smaržu ietekmes. Ieteicams uzglabāt sausā un vēsā vietā.

Kafija un miega režīms

Kafija piestāv rīta rituālam, taču pirms gulētiešanas ar šo dzērienu nevajadzētu aizrauties. Tase kafijas satur aptuveni 80-120 miligramus kofeīna un, rēķinoties ar tās uzmundrinošo efektu, cilvēki šo dzērienu pirms miega parasti nelieto. Tomēr kofeīns ietekmēs tavu organismu arī tad, ja dzersi kafiju vēl dažas stundas pirms miega. Kofeīns netiek izvadīts no ķermeņa aptuveni 12 stundas, tāpēc dažiem cilvēkiem miegu spēj sabojāt pat krūze kafijas pusdienlaikā.

Lai arī kafiju parasti lieto, lai palielinātu enerģiju, vairākas stundas pēc tās lietošanas var rasties pilnīgi pretējs efekts. Tad, kad kafijas iedarbība beidzas, var rasties nepārvarams nogurums. Tas tāpēc, ka kafija nav enerģijas avots. Lai izvairītos no pārguruma pēc kafijas lietošanas, speciālisti atgādina, ka galvenais enerģijas avots ikvienam ir ēdiens. Cilvēki, kuri apgalvo, ka var dzert kafiju arī pirms gulētiešanas un viņu miegu tas netraucē, ir vairāk saistāms ar cilvēka individuālajām organisma īpatnībām.

Vai kafija var izraisīt atkarību?

Pēc kofeīna lietošanas paaugstinās labsajūta un sabiedriskums, cilvēks jūtas enerģisks un možs. Līdz ar to nelielai daļai cilvēku no tā rodas atkarība. Kafija patiešām izraisa pieradumu, jo tajā esošais kofeīns ir simulants, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Regulāra kafijas lietošana izraisa vieglu atkarību. Speciālisti uzsver, ka no kofeīna var veidoties fiziska atkarība – reizēs, kad kofeīns netiek patērēts vai tā uzņemšana tiek ierobežota, var rasties tādi simptomi kā galvassāpes, nogurums, miegainība, depresija, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības, slikta dūša un vemšana. Taču lielākajai daļai cilvēku šie simptomi izzūd dažu dienu laikā. Tomēr kafija noteikti nav tik bīstama, kā alkohola vai narkotiku lietošana, jo tā neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, sociālo dzīvi, kā arī materiālo stāvokli. Tomēr atradināšanās no kofeīna var būt visai nepatīkama. Cilvēki, kas ik dienu izdzer vismaz divas tasītes šī dzēriena, vairākas dienas var ciest no tādiem simptomiem kā galvassāpes, vājums, nemiers, uzbudināmība, slikts garastāvoklis un koncentrēšanās spēju zudums. Galvassāpes var būt patiešām ļoti smagas un nepatīkamas, bet atradināšanās no kofeīna neizraisa smagu abstinenci, kas ir novērojama no narkotikām un alkohola atkarīgajiem.

Atkarība no kofeīna nav bīstama, tomēr apziņa, ka esi no kaut kā esi atkarīgs, var nebūt patīkama. Cilvēkiem, kas atkarīgi no kofeīna, ir nepieciešams to uzņemt regulāri, tāpēc nedrīkst aizmirst to iegādāties, dodoties vairāku dienu izbraucienā uz vietu, kur kafija var arī nebūt pieejama. Tāpat ir arī gadījumi, kad cilvēki kafiju patiešām lieto pārāk daudz, un tā rada nepatīkamus blakusefektus, piemēram, nervozitāti, satraukumu un nepieciešamību ļoti bieži apmeklēt tualeti.

Šķīstošā kafija – nepelnīti nopelta

Kādu kafiju izvēlēties, ir gaumes jautājums. Ir cilvēki, kas izvēlas šķīstošo kafiju. Tas ir ļoti populārs produkts, kas palīdz ietaupīt kafijas mīļotāju laiku. Pastāv viedoklis, ka šķīstošā kafija ir sliktāka dažādā ziņā par dabīgo kafiju, jo produkts radies ķīmiskas sintēzes rezultāts. Vai vēl trakāk, šī kafija tiek saukta par indi. Tā nav tiesa! Šķīstošās kafijas garša, protams, atšķiras no dabīgās kafijas garšas, bet arī šīs kafijas iegūšanai tiek izmantots tās pašas pupiņas. Ir trīs šķīstošo kafiju veidi: granulētā, pulverveida un sublimētā kafija. Pēdējā būs pati dārgākā, kā arī kvalitatīvākā.

Šķīstošo kafiju izgudroja, lai vienkāršāk un efektīvāk dabūtu gatavu kofeīnu saturošu dzērienu. Tā ir koncentrēta, un nepieciešams tikai karstais ūdens, lai to pagatavotu. Šķīstošā kafija tika patentēta 1891. gadā Jaunzēlandē, bet tās ražošana strauji attīstījās Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, kad efektivitātei un zemai cenai bija izšķiroša nozīme.

Pierādīts, ka šķīstošajai kafijai piemīt antioksidantu īpašības, taču šajā kafijas veidā nav vairs palicis nekā no īstās aromātu un garšu buķetes. Neviena veida šķīstošā kafija aromāta krāšņuma ziņā nevar sacensties ar svaigi maltām pupiņām. Katra no tām ir slēgta, tāpēc ilgstoši spēj glabāt aromātvielas. Tiklīdz pupiņas samaļ, tiek izjaukta to struktūra un aromātvielas sāk izgarot.

Jāsaka, ka ir gadījumi, kad šķīstošā kafija ir pat ieteicamāka. Piemēram, dabiskā kafija satur diterpēnus (piemēram, kafestolu), kas veicina holesterīna nogulsnēšanos asinsvados. Šķīstošajā kafijā šo vielu nav. Tās ir ūdenī nešķīstošo tauku sastāvdaļa, tāpēc ražošanas procesā neizskalojas no maltās kafijas un nenonāk ekstraktā, no kura ražo šķīstošo pulveri. Diterpēni atrodas dabiskās kafijas biezumos. To daudzums gan ir niecīgs kafijas automātā gatavotā kafijā, jo filtrs diterpēnus aiztur. Visvairāk to ir tā dēvētajā turku vai grieķu kafijā. Vēl viens šķīstošās kafijas pluss, tajā ir mazāk kofeīna. Tāpēc cilvēkiem, kuriem nav ieteicams uzņemt daudz kofeīna, šķīstošā kafija ir piemērotāka. Liels kofeīna daudzums liek sirdij sisties ļoti strauji, izraisa pastiprinātu trauksmi un nervozitāti, miega traucējumus, svīšanu un trīci. Jāņem gan vērā, ka kofeīna daudzums krūzītē tumšā dzēriena ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, cik stipru kafiju cilvēks dzer. Otrkārt, no kuras šķirnes pupiņām tā ražota. Robusta satur vairāk kofeīna nekā Arabika. Visai bieži šķīstošās kafijas gatavošanai izmanto tieši Robustu, tāpēc kofeīna saturs tasītē varbūt nav nemaz tik mazs. Ražotāji reti uz iepakojuma norāda kafijas pupiņu šķirni. Turklāt katra cilvēka organisms ir citāds un prasa atšķirīgu kofeīna daudzumu. Dažs vispār izvairās dzert kafiju, jo tās ietekmē uzreiz kļūst tramīgs. Speciālisti apgalvo, ka atrast savu kafiju, kas maksimāli atbilst katra cilvēka priekšstatiem par īstas kafijas aromātu un garšu, var tikai ar izmēģinājumu un kļūdu metodi. Tātad – jātestē!

Kafija cīņā ar dažādām slimībām

Vairākos pētījumos ir uzsvērta kafijas labvēlīgā ietekmē uz dažādām veselības problēmām, ieskaitot II tipa cukura diabētu, Parkinsona slimību, C hepatīta vīrusu, hepatocelulāru karcinomu un nealkohola taukaino aknu slimību (NATAS). Ir pierādīts, ka cilvēki, kas to regulāri lieto kafiju, dzīvo ilgāk.

Kafijas lietošana pasargā aknu šūnas, noder pretvēža profilaksē. Tas ir viens no izpētītākajiem un vispāratzītajiem kafijas labumiem bez nekādiem bet. Ir pat pētījumi, ka, ārstējot C hepatītu, kafijas baudītājiem izdevies samazināt zāļu devu. Kafija vēlama arī tad, ja cilvēkam ir taukainā hepatoze un fibroze. Kafijas lietošana arī sazina cirozes risku. Tā kā kafijā ir daudz spēcīgu antioksidantu, izteikti pieņēmumi, ka kafijas dzeršana spēj pasargāt ne tikai no aknu, bet arī no citiem vēža veidiem. Tāpat labā lieta, ko sniedz kafija – tā piedalās cukura līmeņa regulēšanā. Kafija stimulē ne tikai simpātisko nervu sistēmu un vielmaiņu, bet arī labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņu. Tāpēc to iesaka otrā tipa cukura diabēta pacientiem, lai palīdzētu svara, kā arī cukura līmeņa regulēšanā. Kafija mazina risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.

Melna kafija gandrīz nesatur kalorijas (tasītē – 2 kcal), taču, ja raizējaties par slaido līniju, jāatceras, ka kaloriju daudzums stipri pieaug, pievienojot cukuru, pienu, jo īpaši, saldo krējumu.

Zināšanai:

- Kafija paātrina vielmaiņu, palīdz pret aizcietējumiem.

Kafija spēj palīdzēt veicināt zarnu darbību, tāpēc dod labumu arī tiem, kurus moka aizcietējumi.

- Kafijas lietošana palīdz samazināt urīnskābes līmeni.

Daudzi, kam sākusies podagra vai ir tikai paaugstināts urīnskābes līmenis, baidās dzert kafiju. Bet tieši tad kafija ir pat vēlama, jo spēj samazināt urīnskābes daudzumu.

- Kafija noder neirodeģeneratīvo slimību profilaksei.

Lai mazāk satraukumu par to, ka tik vecumdienās nebūtu jācieš no Alcheimera demences vai Pārkinsona slimības, vajag laikus padomāt par veselīgu dzīvesveidu. Un iekļaut ikdienas ēdienkartē arī pāris tases labas kafijas, kas stimulē smadzeņu šūnu darbību.

- Kafija kalpo kā urīndzenošs līdzeklis.

Ir situācijas, kad tas ļoti noder, dažkārt traucē, jo bieži jāskrien uz labierīcībām. Tomēr urīndzenošā iedarbība nav tik spēcīga, ka organisms varētu atūdeņoties, par to nav jāsatraucas.

- Lai gan dažādu speciālistu domas atšķiras – par saprātīgu kafijas daudzumu uzskatāmas trīs vai četras kafijas tases dienā.

Atceries!

Lieto kafiju apdomīgi, ja tev ir:

• dzelzs deficīts, anēmija vai osteoporoze. Tad kafiju vajag baudīt atsevišķi no ēdienreizēm, ievērojot aptuveni divas stundas ilgu pauzi. To vērts ielāgot pusaudža gados un arī vecumā, kad tuvojas menopauze;

• pārāk aktīvs vēdera iziešanas ritms vai pat caureja. Saasinājuma periodos kafiju labāk nelieto vispār;

• paātrināta vielmaiņa vairogdziedzera problēmu dēļ. Nevajag to pastiprināti stimulēt, dzerot kafiju;

• bojāta kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas gļotāda un/vai atvilnis;

• nedzer kafiju tukšā dūšā un ļoti uzmanīgi vēro, vai tā lieki nekairina tavu vājo vietu organismā – kuņģi un, iespējams, jau bojāto barības vadu. Ir cilvēki, kuru gremošanas sistēma nespēj tikt galā ar kairinošajām kafijas eļļām. Šādos gadījumos labāk izvēlēties šķīstošo kafiju, vai atteikties. Ja nevar iztikt bez šī dievu dzēriena, tad dzeriet pa malciņam kopā ar ēdienu vai pēc ēšanas.