lv
XnciuA4TPQJYCGe5TuHm9NeRGkxtnIfq9zMN8MDM
72432

Izdots zinātniskais pētījums par Latvijas valsts apbalvojumiem

Izdots zinātniskais pētījums par Latvijas valsts apbalvojumiem

Atzīmējot Lāčplēša dienu un Latvijas proklamēšanas 104.gadadienu, izdota Sintijas Stipres zinātniskā monogrāfija "Latvijas valsts apbalvojumi: vēsturiskā izcelsme un tiesiskais regulējums", informēja monogrāfijas autores pārstāvji.

Viņi norāda, ka šis ir pirmais zinātniskais pētījums par Latvijas valsts apbalvojumu sistēmu un tās tiesisko regulējumu. Monogrāfija tapusi uz Stipres 2014.gadā aizstāvētā promocijas darba bāzes. Pētījums balstīts uz valsts arhīvu dokumentu, muzeju krājumu un normatīvo aktu izpēti, atspoguļojot līdz šim nezināmus faktus par Latvijas valsts apbalvojumiem.

Autore analizējusi apbalvojumu būtību un vēsturisko izcelsmi, Latvijas valsts apbalvojumu dibināšanas procesu starpkaru periodā un atjaunošanu mūsdienās, kā arī izstrādājusi zinātnisko teoriju par valsts apbalvojumu klasifikāciju un apbalvojumu sociāli psiholoģisko lomu sabiedrībā.

Monogrāfijā apskatīti arī valsts vadītāja dibinātie personiskie apbalvojumi un protokolāro ordeņu loma diplomātisko attiecību veidošanā. Analizētas Valsts prezidenta tiesības uz valsts augstākajiem apbalvojumiem, stājoties amatā, kā arī Igaunijas un Lietuvas judikatūra valsts apbalvojumu lietās.

Savukārt atsevišķa nodaļa veltīta Eiropas Savienības valstīs dibinātajiem valsts apbalvojumiem. Autore sniegusi priekšlikumus apbalvojumu sistēmas un normatīvi tiesiskās bāzes pilnveidošanai, un aktualizējusi jautājumus tālākai tēmas izpētei.

Autores pārstāvji uzsver, ka monogrāfija būs saistoša lasāmviela ikvienam interesentam, lai padziļinātu izpratni par Latvijas valsts apbalvojumu sistēmu un tiesisko regulējumu mūsdienās. Grāmatas atvēršanas svētki plānoti 10.novembrī plkst.16 Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā piedalīsies tie, kuri saņēmuši Latvijas valsts apbalvojumus un ārvalstu ordeņus. Tāpat pasākumā piedalīsies vēstures un juridisko zinātņu doktori, muzeju vadošie pētnieki, akadēmiķi, mācībspēki, diplomāti un citas personas, tostarp Latvijas valsts bijušie prezidenti.

Grāmatas autore Stipre ir karjeras diplomāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi Ārlietu ministrijā (ĀM). Izstrādājusi 2009.gadā pieņemto Latvijas valsts karoga likumu un Ministru kabineta noteikumus "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi". Eksperta statusā darbojusies arī Saeimas Juridiskās komisijas izveidotajā darba grupā, kura izstrādāja 2010.gadā pieņemtos grozījumus Valsts apbalvojumu likumā. Eksperte valsts simbolu tiesiskā regulējuma un lietošanas etiķetes jautājumos

2007.gadā apbalvota ar Latvijas aizsardzības ministra piemiņas medaļu "NATO samits 2006" kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā. 2011.gadā saņēmusi ĀM Valsts sekretāra balvu par nozīmīgu ieguldījumu ārlietu dienesta stiprināšanā, savukārt 2018.gadā apbalvota ar ĀM Atzinības rakstu par godprātīgu un profesionālu darba pienākumu veikšanu.

Grāmatu varēs iegādāties Latvijas Kara muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, tīmekļvietnē "virja.lv" vai sazinoties pa e-pastu "valsts.simboli@inbox.lv".

Longo Group: Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki

Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki, intervijā aģentūrai LETA sacīja lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

"Cilvēku paradumos var sākt manīt ļoti nopietnas izmaiņas. Cilvēki, izvēloties ...

EK ierosinās nākamgad Ukrainai sniegt palīdzību līdz 18 miljardiem eiro
Eiropas Komisija (EK) ierosinās nākamgad Ukrainai sniegt makrofinansiālo palīdzību līdz 18 miljardu eiro apmērā, svētdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sacījusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.
NYT starp potenciālajiem NATO ģenerālsekretāra amata kandidātiem min arī Igaunijas premjeri
ASV laikraksts "The New York Times" (NYT) starp potenciālajiem NATO ģenerālsekretāra amata kandidātiem min arī Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu.


Komentāri