10 punkti, kā nedarīt pāri savai sirdij

Apkopojām 10 punktus, kā cilvēki dara pāri savai sirdij. Jo, sirds slimības nemainīgi ir galvenais mirstības iemesls Latvijā un pasaulē. Varbūt ir vērts ieklausīties?!

Vidēji katram Latvijas pieaugušajam iedzīvotājam piemīt trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir: smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

1. Mazkustīgs dzīvesveids noved pie palielināta svara. Neatkarīgi no vecuma cilvēks pieņemas svarā, ja uzņemtais kaloriju daudzums pārsniedz patērēto kaloriju daudzumu. Tas nozīmē, ka neizmantotās kalorijas jeb enerģija pārvēršas taukos un izgulsnējas ķermenī – uz gurniem, uz vēdera, krūtīm un citur. Tauki nogulsnējas arī ap iekšējiem orgāniem – sirds rajonā, ap zarnām, un apgrūtina to darbību. Vīriešiem vielmaiņas traucējumu risks pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 cm, un risks ievērojami palielinās, ja šis skaitlis pārsniedz 100 cm. Sievietēm vielmaiņas traucējumu risks palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm, un risks ievērojami palielinās, ja tas pārsniedz 90 cm. Ilgstoša sēdēšana, piemēram, pie TV, auto stūres vai darba vietā, palielina sirdslēkmes un insulta riskus, pat, ja nodarbojaties ar sportu. Tāpēc ārsti iesaka, kaut vai reizi stundā nedaudz izkustēties, vai, ja jārunā pa telefonu, piecelties kājās.

2. Emocionālā veselība. Depresīvs un drūms noskaņojums. Ilgstošas dusmas, sajūta, ka visa pasaule vēl tikai sliktu. Protams, dzīvē notiek kā amerikāņu kalniņos – te tā mūs nes augšā, te lejā, ir labie posmi un ne tik labie. Taču, ja ilgstoši esam iestrēguši drūmā noskaņojumā, ir labi, atrast kādu uzticības personu – draugu, ārstu, lai šī problēma nepaliek kā tāds nepārpeldams okeāns. Kā arī, ilgstoša vientulība var būt par cēloni sirds slimībām. Nav noslēpums, ka reizēm apkārtējo rīcība var būt kaitinoša. Taču ir izpētīts, ka cilvēki, kuriem ir stipra ģimene, uzticams draugu loks dzīvo veselīgāk. Un pat, ja cilvēku rīcība sāpina, iespējams ir laiks iegādāties mājdzīvnieku. Rūpes par kādu un beznosacījumu mīlestība palielinās laimes hormona līmeni asinīs, uzlabosies noskaņojums un lai cik tas nebūtu paradoksāli – samazināsies sirds slimību risks. Depresija un stress sievietēm ir nozīmīgi riska faktori. Tos bieži nepamana vīriešiem. Stresa izraisīta sirds saslimšana. Sievietēm pēc menopauzes var attīstīties akūta stresa izraisīta sirds saslimšana – stipras sāpes krūtīs, kas atgādina miokarda infarktu. Šo stāvokli sauc par “salauztas sirds sindromu”, vīriešiem to novēro ļoti reti. To parasti ārstē ar zālēm.

3. Krākšana. Ja krākšana mijas ar pēkšņu pamošanos nakts laikā, ja ir palielināts ķermeņa svars, tad noteikti ieteicams konsultēties ar ārstu, lai novērstu sirds slimību risku.

4. Visu vai neko princips sportā. Strauja iesaistīšanās jelkāda veida sportošanā, pēkšņs augstas intensitātes un biežs treniņu grafiks. Vai tieši pretēji, pēc regulāras treniņu rutīnas, strauja sportošanas pārtraukšana. Šāda svārstīšanās rada slodzi un stresu sirdij, kas var veicināt dažādu sirds slimību rašanos.

5. Pārmērīga alkohola lietošana. Alkohols ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors, kura ietekme uz sirds veselību ir pretrunīgi vērtēta. Pētījumos pierādīts, ka pārmērīga alkohola lietošana veicina hipertensijas, dislipidēmijas, kardiomiopātijas un citu slimību rašanos, tā paaugstina asinsspiedienu, holesterīna līmeni un pastiprina citu riska faktoru ietekmi uz sirds veselību abu dzimumu pārstāvjiem. Paralēli pastāv uzskats, ka alkohols nelielās devās pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, tomēr Eiropas Kardiologu biedrība norāda, ka zemākais kardiovaskulārais risks ir cilvēkiem, kuri alkoholu nelieto vispār.

6. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas veicina holesterīna palielināšanos asinīs:

- Pārēšanās. Palielināts svars ir galvenais sirds slimību riska iemesls. Lai samazinātu risku, jāsamazina porciju apjoms, balto miltu ēdieni jāaizstāj ar šķiedrvielām bagātāku uzturu un saldinātu dzērienu vietā, jāizvēlas ūdens.

- Treknas gaļas lietošana. Ja ik dienu apēdat porciju treknas gaļas (gulašs, karbonāde, cauraudzis, speķis, kotletes, sardeles) tad rūpējoties par sirds veselību, šie apjomi būtu jāsamazina. Nav obligāti jāatsakās no gaļas lietošanas, bet jālūko, lai gala būtu liesa, liellopu gaļu aizstāt ar vistas, tītara gaļu, ja iespējams, reizi nedēļā ēst zivi. Un protams, papildus gaļas ēdienam, iekļaut maltītē dārzeņu ēdienu.

- Augļu un dārzeņu neiekļaušana ikdienas maltītēs. Diēta, kas paredzēta sirds veselībai, galvenokārt ietver dārzeņus. Vismaz pusei no dienas laikā apēstā ir jābūt augļiem vai dārzeņiem. Tāpat labi sirdij ir rieksti, pilngraudu produkti, piena produkti ar zemu tauku saturu. Jāizvairās no ātrajām uzkodām vai pusfabrikātiem.

- Pārmērīga sāls lietošana uzturā. Jo vairāk tiek patērēts sāls, jo augstāks ir asinspiediens. Veselīgs sāls apjoms dienā ir 2300 miligrami, kas ir aptuveni tējkarote. Cilvēkiem, kuriem jau ir pāri 50 gadiem un ir paaugstināts asinspiediens, sāls apjomu vērts samazināt teju uz pusi. Svarīgi, iegādājoties veikalā jau gatavu pārtiku, izlasīt, cik liels ir sāls daudzums uz 100gramiem. Piemēram, desās, cīsiņos, sierā, pat smalkmaizītēs var būt neiedomājami liels sāls daudzums.

7. Smēķēšana vai ik dienu sanāk būt par pasīvo smēķētāju. Protams, pretsmēķēšanas kampaņas ir regulāras, par smēķēšanas kaitīgumu runā vienmēr. Tomēr, neskatoties uz to, ka smēķēšana ir vairāk nekā katastrofa sirdij, cilvēki smēķē. Smēķēšana veicina koronāro sirds slimību, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimību, sirds mazspējas, un daudzu citu hronisku slimību rašanos un attīstību. Turklāt tā ir kaitīga gan smēķētājam, gan apkārtējiem. Īpaši negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu veselību smēķēšanai ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem: paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu un lieko svaru vai aptaukošanos. Šāda kombinācija palielina aterosklerozes un infarkta risku.

8. Pārtraukt vai izlaist ārsta noteikto medikamentu terapiju. Protams, ilgstoša medikamentu lietošana ir kaitinoša, apnicīga, tā var izraisīt blaknes. Savukārt, tikko jūtamies labāk, ir tik viegli aizmirst par ikdienas tabletīti. Piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu ikdienā nejūt, un sacīt, ka “jūtos labi, tamdēļ asinsspiediena zāles vairs nav vajadzīgas” ir maldinoši.

9. Pēkšņs fizisko spēju trūkums. Ja ik dienu esat varējuši uzkāpt līdz 3.stāvam bez aizdusas, spēka zuduma un pēkšņi grūti ir jau tad, kad esat pusceļā – trūkst elpa, spiež pakrūtē, tas ir nopietns signāls, ka ir laiks sazināties ar savu ārstu. Laicīga sirds stiprināšana var novērst nopietnas sirds slimības. Par pietiekamu fizisko aktivitāti tiek uzskatīti fiziskie vingrinājumi līdz vieglam elpas trūkumam, sūbmaksimālam pulsam (180 reizes minūtē mīnus cilvēka gadi) un svīšanai. Pieaugušajiem fiziskā aktivitāte ir ieteicama katru dienu vismaz 30 minūtes, savukārt bērniem un jauniešiem dažādas intensitātes fiziskās aktivitātes ir ieteicamas vismaz 60 minūtes dienā.

10. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens jeb hipertensija. Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Pastāv mīts, ka cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem paaugstināts asinsspiediens ir pieļaujams. Tomēr kardiologi uzsver, ka asinsspiedienam jebkurā vecumā jābūt robežās no 120/80 mmHg līdz 140/90 mm/Hg. Hipertensiju dēvē par kluso slepkavu, jo tai nav noteiktu simptomu, tādēļ hipertensija bieži tiek konstatēta jau komplikāciju stadijā. Ikvienam jāzina savs asinsspiediens. Ja asinsspiediens ir normāls, tas jāmēra 1 – 2 reizes gadā.

Svarīgi!

Sirds saslimšanas sievietēm un vīriešiem var izpausties dažādi. Lielās un mazās koronārās artērijas. Vīriešiem un vecākām sievietēm parasti ir ateroskleroze (tauku nosēdumi) lielajās koronārajās artērijās. Sievietēm pirms 65 gadu vecuma biežāk novēro koronāro artēriju spazmas (krampjus) vai mazo asinsvadu slimības. Tādēļ var būt atšķirīgi saslimšanas simptomi.

Sirds saslimšanas, to riski un simptomi sievietēm un vīriešiem var ļoti atšķirties, atšķiras arī cēloņi un diagnostika. Esiet informēti – apzinieties savus riska faktorus! Regulāri vingrojiet, ievērojiet veselīgu diētu, saglabājiet veselīgu ķermeņa svaru un atmetiet smēķēšanu vai nesāciet smēķēt. Esiet aktīvi! Ir dažādi veidi, kā diagnosticēt sirds problēmas. Noskaidrojiet iespējas – pasargājiet sevi no novēlotas diagnozes! Zāles un to devas sievietēm un vīriešiem var atšķirties. Jautājiet ārstam!