Būtu jāpārskata veselības apdrošināšanas polises griesti, - tā finansisti

Likumdevējam būtu jāpārskata veselības apdrošināšanas polises "griesti", kas netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, informēja starptautiskās finanšu konsultāciju kompānijas "Grant Thornton Baltic" pārstāvji.

Valstī noteiktais veselības apdrošināšanas polises limits vienam darbiniekiem, lai tam netiktu piemērots iedzīvotāju ienākumu nodoklis, ir 426,86 eiro gadā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav mainījies vairāk nekā 10 gadus.

Tai pat laikā ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā, norāda SIA "Grant Thornton Baltic" valdes loceklis Raitis Logins. Tas liek daudziem darba devējiem izvērtēt līdzšinējās darbinieku motivēšanas programmas ar apmaksātu veselības apdrošināšanu, kas ir negatīvs signāls, ņemot vērā, kādu lomu darba devēju apmaksātā veselības apdrošināšana spēlē sabiedrības veselīguma uzturēšanā.

Logins uzsver, ka vēl sarežģītākā situācijā ir nokļuvušas valsts un pašvaldības iestādes, kuru darbiniekiem veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no noteiktās summas - 213,43 eiro. Pārējo starpību jāsedz pašam darbiniekam.

Logins uzsver, ka šobrīd strauju ārstniecību izmaksu pieauguma ietekmē palielinās veselības apdrošināšanas prēmijas. Ņemot vērā, ka veselības apdrošināšanas polises limits nav mainīts jau daudzus gadus, likumdevējam būtu jānosaka jauni, atbilstoši patiesajai situācijai valstī prēmiju limiti, līdz kuriem darba devējam nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Pretējā gadījumā veselības apdrošināšanai kā darba devēju bonusa sistēmas sastāvdaļai zūd jēga, jo vai nu darba devējam ir jāveic algas nodokļa maksājumu nomaksa par pārsniegto summu, lai nodrošinātu polises ar atbilstošu pakalpojumu klāstu un apjomu iegādi.

Daļa darba devēju pārskata darbinieku motivēšanas instrumentus un izvērtē, vai vispār iepirkt šādu apdrošināšanas pakalpojumu, ņemot vērā kopējo kāpumu, pauž Logins. Pārskatot limitus, situācija būtu labvēlīgāka, lai darba devējs būtu motivēts arī turpmāk nodrošināt veselības apdrošināšanu darbiniekiem un piedalīties sabiedrības veselības sistēmas valstī uzturēšanā.

Gadījumos, kad darbinieks pats veic līdzmaksājumu, to var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, iesniedzot darba devēja sagatavotu izziņu par līdzmaksājuma veikšanu. Tomēr šādā veidā var atgūt tikai daļu no līdzmaksājuma, turpretī uzņēmējiem nav nekādu kompensējošu mehānismu.

Logins skaidro, ka šobrīd pie gandrīz visu ar darbību saistīto izmaksu pozīciju pieauguma darbadevēji rūpīgi izvērtē, vai tiem ir iespēja ieguldīt papildu līdzekļus veselības apdrošināšanā, ko veido nodokļi par pārsniegto daļu. Veselības apdrošināšanas prēmiju limitu palielināšana atbilstoši veselības pakalpojumu izmaksu pieaugumam būtu likumdevēja atbildīga rīcība pret sabiedrību kopumā, lai neradītu darbadevējiem papildu izmaksas iedzīvotāju ienākumu nodokļa apmērā un vienlaikus veicinātu sabiedrības veselīgumu, ņemot vērā, ka polises ir būtisks stimuls darbiniekiem rūpēties par savu veselību, uzskata Logins.

Iemesls veselības apdrošināšanas prēmiju pieaugumam ir straujā inflācija valstī, kas, pieaugot veselības aprūpes pakalpojumu cenām, ietekmē arī apdrošināšanas atlīdzības un pakārtoti jauno polišu prēmijas, skaidro Logins. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem šī gada pirmajā pusgadā izmaksātās atlīdzības veido par ceturtdaļu vairāk, salīdzinot ar 2021.gada tādu pašu periodu. Pie šī brīža cenu pieauguma apdrošinātāji vairs nespēj nodrošināt konkurētspējīgu un plašu pakalpojumu segumu prēmijām līdz 426,86 eiro, nemaz nerunājot par publiskajā sektorā noteiktajiem prēmiju limitiem.

"Grant Thornton" Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA "Grant Thornton Baltic" un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē "Grant Thornton" ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.