656756
Vācbaltiešu vidū vairākums bija zemnieki, amatnieki un strādnieki; muižnieki – vien 5 %
Gadsimtiem ilgi sabiedrības grupu attiecības Latvijas teritorijā vairāk noteica kārtas piederība un ticība nekā etniskā izcelsme. 19. gadsimta beigās vāciskie Latvijas iedzīvotāji, reaģējot uz latviešu nacionālo kustību un Krievijas valdības rusifikācijas politiku, sāka sevi saukt par vācbaltiešiem. Par vietējiem cilvēkiem, kas identificējas ar vācu valodu un kultūru. Tikai 5% piederēja muižniecībai, bet 10% turīgajam un izglītotajam augšslānim. Pārējie bija zemnieki, amatnieki, strādnieki vai sīkpilsoņi.
"Mūziķu dzimtas pārstāvis, kas ne tikai spēlē dažādus instrumentus, bet prot tos atdarināt ar balsi," tā Reini Sējānu raksturo raidījums "Daudz laimes, jubilār!", kurā mūziķis, atbildot uz provokatīviem un ātriem jautājumiem, atzīstas, ka labāk par vis...
Kamēr 20. gadsimta beigās uz Zemes noritēja skandāli un sāncensība, tikmēr kosmosā pastāvēja nosacīta draudzība – Krievijas orbitālajā stacijā "Mir", kas darbojās 15 gadus, kopā strādāja gan krievu, gan amerikāņu, gan citu valstu astronauti. "Mir" bija...
Rīga, 17.dec., LETA. Sestdien tikai dažviet Latvijā iespējams neliels sniegs, prognozē sinoptiķi.
Rīga, 17.dec., LETA. Sestdien tikai dažviet Latvijā iespējams neliels sniegs, prognozē sinoptiķi.
Debesis vietām skaidrosie...
Komentāri