Vairs neķersim laiku aiz astes. Ko nozīmē lēmums atteikties no 'liekās' sekundes

Laiks ir viena dīvaina padarīšana. Laiks filozofijā un laiks fizikā var būt dažādas lietas. Kur nu vēl laiks gramatikā vai laiks aiz loga, ārā. Daži fiziķi pat uzskata, ka tādiem jēdzieniem kā pagātne un nākotne nav īpašas nozīmes. Taču, lai kā arī būtu, mēs laiku mērām un visbiežāk ar to saprotam intervālu starp diviem notikumiem. Starp brīdi, kad sākāt lasīt šo rakstu, un brīdi, kad pabeidzāt (cerams), pagāja tik un tik ilgs laiks. Taču arī laika mērīšana ir gana dīvaina lieta – pilna dažādu izaicinājumu. Viens no tiem: kā salāgot pasaules pulksteņus ar Zemes rotācijas untumiem. Līdz šim tos ik pa laikam pieregulēja, balstoties uz superprecīzu atompulksteņu datiem. Taču šoruden pēc gadiem ilgas spriešanas beidzot nolemts – no 2035. gada vienkārši ļausim visam notikt. Vismaz uz kādu laiku. Ko tas nozīmē? Vai laiks "aizpeldēs" tik ļoti šķērsām, ka kādā jaukā dienā saule lēks deviņos vakarā?