"Rīgas enerģijas" valdes locekļu krimināllietu par mēģinājumu krāpties ar OIK turpinās iztiesāt nākamā gada sākumā

Rīga, 14.dec., LETA. Krimināllietu, kurā viens esošais SIA "Rīgas enerģija" valdes loceklis un viens bijušais valdes loceklis apsūdzēti par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros lielā apmērā, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 2023.gada 11.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Rīga, 14.dec., LETA. Krimināllietu, kurā viens esošais SIA "Rīgas enerģija" valdes loceklis un viens bijušais valdes loceklis apsūdzēti par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros lielā apmērā, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 2023.gada 11.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdies esošais SIA "Rīgas enerģija" valdes loceklis Pēteris Dzirkals un bijušais valdes loceklis Valdis Šaplaks, kā arī elektriķis Atis Horevs. Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais lietā pieteica kaitējuma kompensāciju apmēram 34,8 miljonu eiro apmērā.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka Dzirkals kopš 2018.gada 29.novembra ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, savukārt Šaplaks valdi vadīja no 2015.gada līdz 2018.gada novembra beigām.

Ģenerālprokuratūra iepriekš paziņojumā presei, neizpaužot personu vārdus, norādīja, ka uzņēmuma "Rīgas enerģija" valdes locekļi viltoja un izmantoja saturiski viltotus dokumentus, kuros iekļāva patiesībai neatbilstošas ziņas par elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu koģenerācijas procesā.

Lietā apsūdzēts arī kāda cita uzņēmuma elektrotehniķis. Viņam uzrādīta apsūdzība par krāpšanas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā mēģinājuma atbalstīšanu.

Valsts policijā kriminālprocess par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā tika sākts 2017.gadā pēc EM iesnieguma.

Saskaņā ar izsniegto atļauju "Rīgas enerģija" līdz 2017.gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, tas ir AS "Sadales tīkla", parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Tāpat jābūt atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai "Sadales tīkls" uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.

Tomēr "TV3" raidījuma "Nekā personīga" filmēšanas laikā uzņēmuma "Rīgas enerģija" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana, tādēļ EM lūdza Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

"Nekā Personīga" atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, "Sadales tīkla" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.

"Rīgas enerģija" iepriekš paziņojusi, ka kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā.

Kā liecina SIA "Firmas.lv" dati - 70% uzņēmuma daļu pieder "MP Holdings", bet 30% - SIA "IVN Invest". "MP Holdings" patiesie labuma guvēji ir Dzirkals, kā arī vairākos kriminālprocesos iesaistīta uzņēmēja Martinsona dēls Mārcis Martinsons un meita Mona Martinsone. Savu patiesā labuma guvēja statusu abi ieguvuši, jo viņi ir amatpersonas SIA "Profs Real Estate", kam pieder 53,79% "MP Holdings" kapitāldaļu. "Profs Real Estate" vēsturiskais dalībnieks, ar 30% kapitāldaļām līdz 2015.gadam bija arī Martinsons.

Savukārt "IVN Invest" patiesais labuma guvējs ir Jekaterina Nikuļina. "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka viņa ir patiesais labuma guvējs vairākos ar Martinsonu ģimeni saistītos uzņēmumos, tostarp SIA "Moduls Engineering", SIA "Dzintaru parks" un SIA "Tiff".