Līdz ar Krievijas izcelsmes minerālmēslu ziedošanu ANO Pārtikas programmai izkustējies sankciju dēļ Rīgas līcī iestrēgušā kuģa jautājums

Rīga, 11.dec., LETA. Līdz ar šonedēļ valdības sēdes slēgtajā daļā pieņemto lēmumu ziedot ANO Pasaules pārtikas programmai 200 000 tonnu Krievijas izcelsmes minerālmēslu ir sācis risināties arī jautājums, ko darīt ar sankciju dēļ Rīgas jūras līcī iestrēgušo kravas kuģi, izriet no TV3 raidījuma "Nekā personīga" vēstītā.

Rīga, 11.dec., LETA. Līdz ar šonedēļ valdības sēdes slēgtajā daļā pieņemto lēmumu ziedot ANO Pasaules pārtikas programmai 200 000 tonnu Krievijas izcelsmes minerālmēslu ir sācis risināties arī jautājums, ko darīt ar sankciju dēļ Rīgas jūras līcī iestrēgušo kravas kuģi, izriet no TV3 raidījuma "Nekā personīga" vēstītā.

Ārlietu ministrija (ĀM) šonedēļ paziņoja, ka Latvija sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) ir atsaukusies ANO lūgumam mazināt Krievijas kara Ukrainā radītās negatīvās sekas un palīdzēt risināt pārtikas krīzi Āfrikas un Latīņamerikas valstīs un nolēmusi ziedot ANO Pasaules pārtikas programmai 200 000 tonnu Krievijas izcelsmes minerālmēslu. Aptuveni šāds daudzums Krievijas izcelsmes minerālmēslu Latvija teritorijā - gan uz kuģa, gan sauszemes - bija iestrēdzis pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) pieņēma sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem.

"Nekā personīga" vēsta, ka lēmums ziedot minerālmēslus ANO Pārtikas programmai pieņemts valdības sēdes slēgtajā daļā pēc tam, kad pie Latvijas amatpersonām ar līdzīgiem lūgumiem vērsies gan ANO ģenerālsekretārs, gan ES sankciju sarakstos iekļautā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā miljardiera Dmitrija Mazepina uzņēmums. Vēstulēs ĀM un Valsts prezidentam esot lūgts ļaut kompānijai "Uralhim" minerālmēslu kravas, kas iestrēgušas Rīgas ostas noliktavās, nosūtīt uz Āfriku trūkumcietējiem.

Latvija nolēmusi ļaut ANO sankcionētā uzņēmuma minerālmēslus no Rīgas aizvākt ar noteikumu, ka Mazepina firma no tā negūs nekādu finansiālu labumu, vēstīja "Nekā personīga".

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) raidījumam skaidroja, ka pirms lēmuma pieņemšanas ĀM vērtējusi minerālmēslu apjomus un dažādas iespējas, ko ar tiem darīt, kā arī konsultējusies ar EK, līdz oktobra sākumā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs oficiāli vērsies pie Latvijas Valsts prezidenta ar lūgumu izvērtēt iespēju atļaut ANO Pārtikas programmai šos aptuveni 200 000 tonnu minerālmēslu pārņemt kā ziedojumu un nodot kādai Āfrikas vai Latīņamerikas valstij.

"Mēs attiecīgi konsultējāmies ar EK. EK norādīja, ka, ja sankcionētā persona vai uzņēmums negūst nekādu labumu, bet to nodod ANO kā ziedojumu noteiktu mērķu īstenošanai, tādā gadījumā tas iekļaujas sankciju izņēmumā. Tas nebūtu sankciju pārkāpums," raidījumam skaidroja Rinkēvičs.

Prezidenta kancelejā apstiprināja, ka Egils Levits oktobra sākumā ir saņēmis ANO ģenerālsekretāra oficiālu vēstuli ar aicinājumu Latvijai atbalstīt mūsu valsts teritorijā esošo Krievijas izcelsmes ES sankcijām pakļautiem uzņēmumiem piederošo minerālmēslu ziedošanu Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šāds akcepts esot dots, un šonedēļ par to lemts valdības sēdes slēgtajā daļā. Taču Latvijas iestāžu sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem vai personām nav iespējama, to varot darīt tikai ANO.

Līdz ar to Mazepina uzņēmumu minerālmēsli tiks pārņemti kā ziedojums. Tālāk kravas ar Latvijas saskaņojumu tiks nodotas kādai no Āfrikas vai Latīņamerikas valstīm. Valsts pagaidām nav izvēlēta, jo minerālmēslu kvalitāti šobrīd pārbauda Pasaules pārtikas programmas inspektori un pārliecinās par to derīgumu, vēstīja raidījums.

LETA iepriekš ziņoja, ka Latvija teritorijā atrodas aptuveni 200 000 tonnu Krievijas izcelsmes ES sankcijām pakļautiem uzņēmumiem piederošu minerālmēslu, par kuru tālāko likteni kopš ES sankciju pret Krieviju pieņemšanas ilgstoši nebija skaidrības.