Gada laikā 48% iedzīvotāju pamanījuši vismaz vienu mediju ētikas pārkāpumu

Gada laikā 48% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši vismaz vienu mediju ētikas pārkāpumu, liecina biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu.

Vienlaikus 48% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākums žurnālistu ievēro mediju ētikas principus, bet pretējās domās ir 29% iedzīvotāju.

Vaicāti par novērotajiem ētikas pārkāpumiem, 22% aptaujāto ir pamanījuši, ka kādā publikācijā vai sižetā nav skaidri nošķirti fakti no viedokļiem, 21% aptaujāto norādīja, ka nav ievērota godprātība, 20,6% pamanījuši, ka materiāls bijis veidots atbilstoši kāda interesēm, kritiski neizvērtējot situāciju.

Vēl 20% aptaujāto pamanījuši, ka publicētajā materiālā ir bijušas nepietiekami pārbaudītas ziņas, 19,8% aptaujāto pamanījuši, ka materiālā nav ievērota daudzveidība, kur tā bija iespējama un būtu bijusi nepieciešama, 16,3% aptaujāto norādīja, ka materiālos bijusi diskriminācija vai naida kurināšana, bet vēl 15% aptaujāto atzīmēja, ka medijos publicētajos materiālos ir bijusi slēpta reklāma.

Aptaujā 12,2% aptaujas respondentu atzīmēja, ka pamanītais ētikas pārkāpums ir nepatiesas vai izdomātas informācijas publiskošana, bet 7,9% aptaujāto pamanījuši ka žurnālists vai medijs ir bez cieņas izturējies pret līdzcilvēkiem.

Vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka tikai 16% Latvijas iedzīvotāji zina, kur var vērsties, ja medijs vai žurnālists nav ievērojis ētikas principus.

LMĒP Ētikas padomes locekles Guntas Līdakas vērtējumā, šie dati liecina par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Viņasprāt, aptaujas dati rāda, ka sabiedrība analizē un spēj kritiski uztvert mediju saturu. "Vērīgi un spriestspējīgi cilvēki attīsta mediju vidi un uztur medijos atbildību," uzsver Līdaka.

Analizējot aptaujas datus, Līdaka arī secina, ka cilvēki ir pamanījuši lielākās problēmas, ar ko medijiem nākas šajā laikā saskarties, kur viena no tām ir auditorijas iegūšana un noturēšana ar informācijas pārspīlēšanu, kliedzošiem virsrakstiem, tā saukto "klikšķu politiku". Līdztekus LMĒP ieskatā informācijas aprites plūsmas ātrums un mediju vēlme ātri reaģēt noved pie tā, ka medijos biežāk parādās nepārbaudīta un nepatiesa informācija.

Pēc Līdakas domām ir svarīgi, lai mediji, cik iespējams, objektīvi analizētu notikumus, balstoties uz faktiem, profesionāliem uzticamiem avotiem, un atspoguļotu dažādus aspektus. Vienlaikus viņa uzsver, ka sabiedrībā būtu nepieciešama augstāka izpratne, par to, kur vērsties pretenziju gadījumā.

Aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret masu medijiem LMĒP uzdevumā veica pētījumu centrs SKDS šī gada septembrī pēc stratificētās nejaušās izlases principa dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018.gadā, apvienojoties 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 36 biedri, pārstāvot visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrībai kā biedri vai ar nozares asociāciju starpniecību ir pievienojušies gandrīz visi mediju jomā Latvijā strādājošie uzņēmumi.

Biedrības Ētikas kodekss ir saistošs ne tikai tās biedriem, bet arī personām, kuras rakstveidā apliecinājušas pievienošanos tam. Līdz šim Ētikas kodeksam ir pievienojušās 13 organizācijas un uzņēmumi, kā arī divi asociētie biedri.