Kultūras un mākslas nozares darbinieki aicina Puntuli rādīt paraugu

Kultūras un mākslas nozares darbinieki aicina kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, norādīts atklātajā vēstulē, kas adresēta ministram, Kultūras ministrijai (KM) un arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).

Vēstules autori atzīmē, ka 30.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.

Kultūras un mākslas nozares darbinieki vērš uzmanību uz to, ka KM un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā.

Atsaucoties uz saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, vēstules autori atzīmē, ka Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas.

Pirmā no tām ir iedzīvotāju savstarpējās attiecības, kas paģērē savstarpēju uzticēšanos, sociālo tīklu veidošanos un sabiedrības daudzveidības pieņemšanu, savukārt otrā ir iesakņošanās jeb piederība, kas nozīmē arīdzan ticību valsts institūcijām, taisnīguma izpratni un ciešu saikni ar valsti. Savukārt trešā dimensija ir izpratne par kopējo labumu, kas nozīmē iedzīvotāju atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un vēlmi palīdzēt, cieņu pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsonisko līdzdalību.

Vēstulē kultūras un mākslas nozares dalībnieki vēršas pie kultūras ministra un retoriski jautā, kāpēc viņa balsojums ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgām dimensijām. Vēstules autoru ieskatā, sabiedrības daudzveidības pieņemšana nozīmē atzīt arī dažādas ģimenes, kas ir daļa no Latvijas sabiedrības un uz kuru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību norāda Satversmes tiesa (ST).

Kultūras un mākslas nozares darbinieki uzsver, ka "ticību valsts institūcijām" iedragā tas, ka kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā, bet, no otras, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā. Šāda dubultmorāle, pēc atklātās vēstules autoru domām, liek apšaubīt taisnīguma izpratni, mazina ticību valsts varai un nozares definētajai iekļaujošajai politikai.

Tāpat kultūras un mākslas nozares darbinieki klāsta, ka "kopējais labums" paredz drošu vidi un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu cilvēku sabiedrībā. Viņu ieskatā, Puntuļa balsojums nostāda daļu kultūras un mākslas nozarē strādājošos nelīdztiesīgās pozīcijās ar vairāk nekā 23 000 valsts iedzīvotājiem pauž, ka viņu viedoklis nav jāņem vērā un viņu pilsoniskā iesaiste ir nevērtīga.

Vēstules autori atzīmē, ka vienota, droša un atvērta sabiedrība ir viena no galvenajām prioritātēm arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Kultūras un mākslas nozares darbinieki uzsver, ka sabiedrība nevar būt vienota, droša un atvērta, ja sabiedrības līmenī netiek stiprināta sociālā iekļaušana un attīstīta empātija.

Kultūras un mākslas nozares pārstāvji norāda, ka viņi apzinās savu nozīmi saliedētas, empātiskas sabiedrības veidošanā, savukārt kultūras ministra balsojums pretēji Nacionālajam attīstības plānam un KM kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem liek jautāt, "kā tad tā?".

"Aicinām jūsu iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, rīkoties atbilstoši savas vadītās nozares mērķiem, saliedēt visus Latvijas cilvēkus un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju," pauž vēstules autori.

Atklāto vēstuli parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un mākslas nozares darbinieku.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas Juridiskā komisija 6.decembrī nolēma neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai. Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīmēja, ka likumprojekts ir vērsts uz to, lai izpildītu ST spriedumu. Arī Administratīvās tiesas (AT) Senāts ir lēmis, ka, kamēr likumprojekts nav pieņemts, ģimenes var reģistrēt savu statusu, izmantojot AT. Tomēr šāds process prasa daudz valsts resursu un nav efektīvākais veids, kā situāciju risināt, norādīja Palčevska. TM pārstāve uzsvēra, ka likumprojekts nekādā veidā neapdraud laulības institūtu.

Vaicāta, vai iecere atbilst Satversmei, Palčevska atzīmēja, ka valsts pamatlikums nosaka, ka visas valsts ģimenes ir tiesiski aizsargājamas.

Valsts likumos nav pieļauta iespēja nepildīt Satversmes tiesas spriedumus, sacīja TM pārstāve, norādot, ka tiesiskā valstī šāda situācija nevar veidoties. Arī Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumdevējs var lemt par dažādiem ST sprieduma izpildīšanas veidiem, taču neviens likums nepieļauj iespēju spriedumu nepildīt. Neesot arī zināmi tādi gadījumi, kad parlaments pilnībā ignorētu ST spriedumu.

Asociācijas "Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla aicināja deputātus neatbalstīt ieceri, paužot, ka ST ir pārkāpusi varas dalīšanas principu. Viņasprāt, piesaistītie eksperti, tai skaitā psihologi, kas tika uzklausīti ST lietas izskatīšanas gaitā, bijuši vienpusēji un snieguši nepatiesu informāciju.

Par labu iecerei balsoja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), Inese Kalniņa (JV), Agnese Krasta (JV), Atis Švinka (P) un Edgars Zelderis (P).

Savukārt pret likumprojektu balsoja komisijas priekšsēdētāja biedrs Edmunds Teirumnieks (NA), Atis Deksnis (AS), Igors Judins (Stabilitātei!), Kristaps Krištopans (LPV) un Gunārs Kūtris (ZZS).

Tā kā balsojums bija neizšķirts, deputāti balsoja vēlreiz. Arī otrajā reizē balsu sadalījums abās pusēs bija vienāds, tādējādi komisijai neatbalstot ieceri.

Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums noraidīja iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kurā ir rosināts tiesiski atzīt ārpus laulības savienībā dzīvojošus pārus un nodrošināt viņu sociālo aizsardzību.

Kā ziņots, iepriekšējai, 13.Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" 27.oktobrī Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības pārstāve Zane Jēkabsone, ST spriedums Latvijas likumdevējam devis uzdevumu - nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Nodrošinot ST sprieduma izpildi, TM paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.

Taču likums tā arī netika pieņemts 13.Saeimā, apstājoties 3.lasījumā, kā rezultātā viendzimuma ģimenes bijušas spiestas lūgt ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, no kurām jau vairākas jau atzītas.

Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš norādīja, ka 13.Saeima klaji ignorēja un neizpildīja divus ST par visu ģimeņu aizsardzību. Nespējot pieņemt regulējumu ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu aizsardzībai, likumdevējs ir parādījis, ka neciena vai līdz galam neizprot Latvijas valsts pamatlikumu - Satversmi, pauž organizācijas pārstāvji.

Iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu - tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.

Likumdošanas iniciatīva paredzēja iespēju noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.

Tāpat aicināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas - "digiNotārs".