Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus viņš pērn deklarējis ienākumus no saimnieciskās darbības Kaufmaņa Jelgavas rajona zemnieku saimniecības "Jušķēni" 17 895 eiro apmērā un saņemtās dividendes 101 eiro apmērā.

Deklarācija liecina, ka Cālīša īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija divi nekustamie īpašumi un būve Rīgā, zeme un ēkas Pāvilostā, kā arī zeme Sakas pagastā. Vienlaikus kopīpašumā viņam pagājušā gada beigās piederēja dzīvoklis, divi zemes gabali un būve Rīgā, kā arī zeme Vircavas pagastā. Tāpat viņš pagājušā gada beigās nomāja dzīvokli Rīgā.

Viņa īpašumā pagājušā gada beigās, tāpat kā gadu iepriekš, bija 2022.gada "Audi E-Tron" vieglā automašīna.

Cālītis 2024.gada beigās bezskaidrā naudā bija uzkrājis kopumā 28 852 eiro, bet skaidrā naudā - 10 900 eiro.

Tāpat Cālītim pagājušā gada beigās piederēja SIA "NINTA" kapitāldaļas 1400 eiro nominālvērtībā. Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "NINTA" uz pusēm pieder Cālītim un Līgai Eglītei, kas, pēc deklarācijā minētā, ir viņa sieva.

Deklarācija liecina, ka pērn Cālītis veica divus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 69 100 eiro, tostarp 43 600 eiro deklarēti kā dāvinājums, bet 25 500 eiro - aizdevums.

Cālīša deklarācijā arī atzīmēts, ka viņam pieder finanšu instrumenti kopumā 266 238 eiro un 213 704 ASV dolāru (aptuveni 205 702 eiro) nominālvērtībā.

Savukārt viņa izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, pagājušā gada beigās kopumā veidoja 557 171 eiro.

Cālītis 2023.gadā "airBaltic" operatīvās vadības direktora amatā nopelnīja 314 204 eiro.

Informācija "airBaltic" mājaslapā liecina, ka 2020.gadā Cālītis kļuva par "airBaltic" valdes locekli. Viņa pilnvaru termiņš noteikts līdz 2026.gada 31.decembrim.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien, 30.jūnijā, atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā akciju sākotnēja publiskā piedāvājuma (IPO) tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.