Pētījums: Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir apmierināts ar savu darbu

Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu darbu, informēja "Swedbank", atsaucoties uz veiktā pētījuma datiem.

Visapmierinātākie ir jaunie profesionāļi, kuri pozitīvi vērtē gan savu karjeras attīstību, gan atalgojumu. Savukārt lielāku neapmierinātību par nodarbinātību kopumā pauž pensionāri, studenti un cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem kopumā pozitīvāk vērtē darba tirgu, jo šajā posmā darba dzīve ir savā ziņā nostabilizējusies un ir lielāka pārliecība par savām profesionālajām spējām un to pieprasījumu darba tirgū. Pretēji tam visneapmierinātākie ir iedzīvotāji pirmspensijas un pensijas vecumā (60 līdz 74 gadi), kā arī jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Līdztekus vecumam, arī izglītības līmenis spēlē būtisku lomu apmierinātībā ar darba gaitām - kamēr 59% cilvēku ar augstāko izglītību atzīst, ka izjūt gandarījumu par savu darbu, tikmēr šādi jūtas vien 33% pamatizglītību ieguvušie aptaujātie. Izteikti apmierināti ar savu darbu ir vadītāju amatos esošie (71%), kam tūdaļ seko kvalificēti speciālisti un pašnodarbinātie (68%). Visneapmierinātākie ar darbu ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kas mēnesī saņem līdz 550 eiro, kā arī pensionāri, studenti un strādnieki bez noteiktas kvalifikācijas.

Tikai 5% iedzīvotāju ir ļoti apmierināti ar saviem ienākumiem, bet katrs trešais ir drīzāk apmierināts ar savu darba algu. Savukārt 38% norāda, ka viņus neapmierina esošais ienākumu līmenis. Līdzīgi kā ar darba apmierinātību, arī ienākumu jomā pozitīvāks skatījums ir tiem, kas pelna, sākot no 1000 eiro mēnesī, ir ieguvuši noteiktu kvalifikāciju vai augstāko izglītību.

Lai arī apmierinātība ar darbu ir salīdzinoši augstā līmenī, tajā pašā laikā tikai 25% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka kopumā pozitīvi vērtē iespējas Latvijas darba tirgū atrast sev piemērotu darbu. Tas negatīvi ietekmē apmierinātību ar darba karjeru kopumā, spēju algotā darbā pilnībā realizēt savas profesionālās prasmes un nopelnīt tām atbilstošu samaksu. Vislielākais pesimisms attiecībā uz darba tirgu ir raksturīgs iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem, kamēr vispozitīvāk to vērtē cilvēki darbspējīgā vecumā no 30 līdz 49 gadiem.