Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz kontrolšāvienu prasības atcelšanu vītņstobra ieročiem, jo secināts, ka tā nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziegumu atklāšanā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām.
Veicot šī brīža situācijas analīzi Latvijā, konstatēts, ka kontrolšāvienu veikšana Valsts policijā ar nolūku no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieročiem iegūt čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nesasniedz izvirzīto mērķi.
Secināts, ka vītņstobra ložu un čaulu kolekcija nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, kas bija saistīts ar dienesta lietojuma vai civilo lietojumu vītņstobra šaujamieroča prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu. Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens tāds gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem.
Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neuztur vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekciju nedz dienesta lietojuma, nedz civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogu sistēmu Latvijai ir Rumānija, argumentējusi Iekšlietu ministrija.
Turklāt Latvijā valsts nodeva par kontrolšāvienu veikšanu šobrīd ir 73,50 eiro un ir jāiesniedz trīs patronas, kuru cena var būt pat līdz četriem eiro gabalā.
Ministrija norāda, kad patlaban Ieroču aprites likuma normās iekļautais pienākums kļuvis par būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus.
Turklāt šī prasība par kontrolšāvienu aizkavē iegādāto vītņstobra šaujamieroču operatīvu izsniegšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām. Tāpat tā Latvijas tirgū palielinājusi vītņstobra šaujamieroču cenu, padarot Latvijas ieroču komersantus mazāk konkurētspējīgus ne tikai ieroču realizācijā fiziskām personām Latvijā, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu ieroču iepirkumos.
Pirmo reizi vēsturē starptautiskā jauno automehāniķu konkursa “Young Car Mechanic 2025” finālā uzvarējis latvietis – Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis Niks Pētersons. Līdz ar to nākamgad pirmo reizi starptautiskā konkursa fināls norisinās...
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot arī izsoli, ne tikai konkursa kārtībā.
Grozījumi izstrādāti, lai ...
Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".
Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai....
Komentāri