Kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties nekustamo īpašumu mūsu valstī (+VIDEO)

Zema sākotnējā cena var nozīmēt augstus nākotnes ieguldījumus remontā.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir vidēji vismazāk istabu uz vienu cilvēku (1,2 istabas), turklāt mēs dzīvojam relatīvā šaurībā - 40,9% iedzīvotāju mīt pārapdzīvotos mājokļos. Izvēloties jaunu mājokli, pirmā uzmanība gandrīz vienmēr tiek pievērsta cenai - jo īpaši kvadrātmetra izmaksām. Šis ir viens no subjektīvākajiem mājokļa vērtēšanas kritērijiem, jo nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par īpašuma patieso vērtību. To, kā izvērtēt riskus un mājokļa vērtību ilgtermiņā, skaidro nekustamo īpašumu pārdošanas un mārketinga specialists Kaspars Ekša.

Zema cena - lielāks vilinājums, bet arī risks

"Pirmām kārtām, meklējot jaunu mājokli iegādei, svarīgi salīdzināt līdzīgus īpašumus vienā un tajā pašā lokācijā, kā to dara profesionāli nekustamo īpašumu vērtētāji," uzsver Kaspars Ekša. "Protams, var būt izņēmuma gadījumi, bet, ja kāda piedāvājuma cena šķietami krasi atšķiras, it īpaši, ja tā ir aizdomīgi un vilinoši zema, tas var liecināt par slēptām problēmām." Nereti vēlme ieekonomēt īstermiņā atstās sekas ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par sērijveida dzīvokli, privātmāju vai jauno projektu, pārmērīgi zema īpašuma cena zem tirgus cenas var slēpt, piemēram, nekvalitatīvus tehniskos risinājumus, nolietotu ēkas stāvokli, nestabilus apsaimniekošanas nosacījumus vai pat dzīves kvalitātei kaitējošus izaicinājumus, kas saistīti ar apkaimes attīstību nākotnē.

Zema sākotnējā cena var nozīmēt augstus nākotnes ieguldījumus remontā, siltināšanā vai infrastruktūras sakārtošanā. Tieši tāpēc Kaspars Ekša aicina izvērtēt īpašumu ne tikai pēc vizuālā iespaida vai cenas zīmes, bet arī skatīties uz dokumentāciju, ēkas tehnisko stāvokli, energoefektivitāti un dzīves kvalitāti konkrētajā vidē. Un, galu galā, - arī aprunāties ar kaimiņiem. Tieši viņi norādīs uz būtiskākajiem plusiem un mīnusiem, izvēloties mājokli konkrētajā lokācijā.

Vērtība nav tikai sienas un grīda

Lai gan kvadrātmetra cena šķiet objektīvs rādītājs, tā nereti neietver to, kas mājokli padara patiešām dzīvojamu. Cik daudz gaismas ieplūst istabās, vai mājoklim ir funkcionāls plānojums vai vienkārši daudz kvadrātmetru, un vai balkons ir pietiekami liels, lai uz tā varētu iedzert rīta kafiju? Šie jautājumi var neparādīties sludinājumā, bet ilgtermiņā tie izšķir, vai dzīvoklis kļūs par mājām vai tikai kārtējo pieturvietu. Arī teritorijas labiekārtojums un infrastruktūras pieejamība ir jāņem vērā.

"Vērtība rodas tur, kur arhitektūra, funkcionalitāte un apkārtējā vide saplūst ar cilvēka ikdienas vajadzībām - nevis statistikas ailēs, bet reālajā dzīvē," skaidro "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Viņa novērojumi liecina, ka pircēji kļūst aizvien zinošāki un izvēlīgāki - viņi ne tikai uzdod vairāk jautājumu, bet arī daudz rūpīgāk vērtē, kā mājoklis iekļausies viņu dzīvesveidā ilgtermiņā. "Mēs redzam, ka cilvēkiem vairs nepietiek ar skaistu ēkas fasādi vai ērtu guļamistabu. Viņi grib saprast, kā dzīvos visa ģimene - kur bērni spēlēsies, vai būs, kur novietot riteni, vai tuvumā ir parks, kur iziet pastaigā, vai pat rotaļlaukums ēkas pagalmā," saka Kaspars Ekša.

Pircēji pēdējos gados arvien vairāk sāk uztvert mājokli kā kopuma daļu - daļu no apkārtnes, sabiedriskās telpas, pieejamības un pat nākotnes izaugsmes potenciāla. Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz pašreizējo cenu, viņi vairāk domā par ilgtermiņa vērtību un to, kā mājoklis kalpos viņu vajadzībām pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Un šāda pieeja, kā atzīst Ekša, ir solis uz priekšu - gan no pircēju, gan attīstītāju puses.

Mājoklis - investīcija nākotnē

"Pērkot mājokli, cilvēki uzņemas kredītsaistības ilgtermiņā, tāpēc ir būtiski ne tikai domāt par šodienas izmaksām, bet arī par to, kā šis īpašums saglabās vai palielinās savu vērtību nākotnē," viņš uzsver. "Mājoklis dinamiskā, uz attīstību vērstā apkaimē var nozīmēt ne tikai ērtāku ikdienu, bet arī drošāku investīciju - tādu, kuru pēc vairākiem gadiem būs iespējams pārdot vai izīrēt, nezaudējot vērtību."

Taču ne mazāk svarīga par lokāciju ir arī ēkas kvalitāte un tās atbilstība mūsdienu standartiem. Energoefektīvi risinājumi, funkcionāla plānojuma mājokļi, saules paneļi, elektrouzlādes vietas un digitāli rīki, kas vienkāršo ikdienu, kļūst par nozīmīgu kritēriju dzīves komfortam un ilgtermiņa vērtībai. Pēc Eurostat datiem aptuveni katrs trešais (36,7%) Latvijas iedzīvotājs dzīvo ēkā, kurā pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabota energoefektivitāte, kas ir vairāk nekā vidēji ES (25,5%). Šie dati apliecina, ka mums energoefektivitāte ir svarīga.

"Liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo padomju laikā būvētās mājās ar vāju skaņas izolāciju, zemu energoefektivitāti un bez zaļās zonas, un tas ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan izdevumus. Ilgtspējīgas dzīves vides izpratne sabiedrībā vēl tikai veidojas, taču šis kurss kļūst par neatņemamu attīstības daļu gan Latvijā, gan pasaulē. Ilgtspējīgs mājoklis būs viens no galvenajiem faktoriem, kas ilgtermiņā nodrošinās īpašuma vērtības saglabāšanu vai pat pieaugumu," norāda Kaspars Ekša. Viņa ieskatā tieši šāda domāšana - ārpus kvadrātmetru cenas un īslaicīga izdevīguma - ved pie gudras izvēles, kur mājoklis ir ne tikai emocionāls pirkums, bet arī ilgtermiņa ieguldījums sev, ģimenei un nākotnei.