Vēža pacienti akcijā pie Saeimas prasīs novērst kritisko situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā

Rīga, 8.dec., LETA. Šodien plkst.8 pie Saeimas notiks Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" rīkotā akcija "#AtbalstāmVēžaPacientusKopā", kuras laikā vēža pacienti prasīs novērst kritisko situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā, aģentūru LETA informēja "Onkoaliansē".

Rīga, 8.dec., LETA. Šodien plkst.8 pie Saeimas notiks Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" rīkotā akcija "#AtbalstāmVēžaPacientusKopā", kuras laikā vēža pacienti prasīs novērst kritisko situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā, aģentūru LETA informēja "Onkoaliansē".

Ar akciju "#AtbalstāmVēžaPacientusKopā" "Onkoalianse" vēlas atgādināt politiķiem un lēmumu pieņēmējiem par solījumu īstenot valdības apstiprināto Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.-2024.gadam jeb tā saukto Onkoplānu, kura īstenošanai finansējums paredzēts tikai daļēji. 2023.gadam plāna īstenošanai paredzēti 135,8 miljoni eiro, bet onkoloģijā aprēķinātās papildu vajadzības 2023.gadam sasniedz vēl 99 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Akcijas laikā unikālā performancē līdzsvara akrobāts desmit metru augstumā demonstrēs, cik nestabila ir vēža pacientu ikdiena veselības sistēmā, nereti esot vien soļa attālumā no kritiena.

"Onkoalianses" dibinātāja Olga Valciņa norādīja, ka problēmas onkoloģijā samilzt ar katru dienu. Rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, konsultācijām un ārstēšanos stacionārā, efektīvu zāļu trūkums ir ikdiena daudziem tūkstošiem Latvija vēža pacientu. "Ja valdība onkoloģisko slimību ārstēšanu nenoteiks par prioritāti un neradīs solīto finansējumu Onkoplāna īstenošanai jau 2023.gada budžetā, mūsu valsts arī turpmāk būs pirmajā vietā Eiropas Savienībā saslimstības un mirstības ziņā no onkoloģiskām slimībām," viņa uzsvēra.

Pēc Valciņas paustā, sabiedrībā ir radies maldīgs iespaids, ka veselības aprūpe ir saņēmusi ārkārtīgi lielu finansējumu, taču patiesībā šī nauda tikusi novirzīta Covid-19 pandēmijai un līdz vēža slimniekiem tā nav nonākusi.

Īpaši nestabila ir situācija valsts kompensējamo zāļu nodrošinājumā. "Dažiem vēža pacientiem "paveicas" saslimt ar vēža veidu, kam valsts zāles apmaksā, ir jauni, labi medikamenti, bet ir vesela rinda vēža veidu - olnīcu un citi -, kur zāļu nav vispār, vienīgā cerība ir ķirurģiska operācija," viņa sacīja.

"Onkoalianses" un "Norstat Latvija" veiktā aptauja atklāj, ka onkoloģiskās slimības tiešā vai netiešā veidā skar vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju. 26% aptaujāto atzīst, ka ar vēzi ir saskārušies ģimenē, bet 25% - radu, draugu, paziņu vidū.

Ļaundabīgus audzējus Latvijā ik gadu diagnosticē aptuveni 11 000 Latvijas iedzīvotāju, bet apmēram 6000 cilvēku audzēju dēļ katru gadu nomirst. Pirmajā un otrajā stadijā atklātu ļaundabīgo audzēju īpatsvars ir zems. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku, pacientu aprūpes kvalitāti un ir jāsamazina ar tām saistīto nāves gadījumu skaits, uzsver Valciņa.

Teju divas trešdaļas jeb 58% Latvijas iedzīvotāju, kas saskārušies ar onkoloģisku slimību, kā problēmu min rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un informācijas trūkumu par slimību un ārstēšanu, 63% norāda uz efektīvu zāļu trūkumu, bet 53% - uz vāju komunikāciju ar ārstu un ārstniecības iestādi.

"Onkoalianse" decembrī aicina ikvienu, kurš vēlas atbalstīt vēža pacientus cīņā par nākamā gada budžeta palielinājumu onkoloģisko slimību ārstēšanai - ģimenes, organizācijas, valsts, pašvaldību, uzņēmumu darbiniekus, pašdarbības kolektīvus un citus - uzņemt un ievietot savos sociālajos tīklos foto ar augšup paceltām rokām un mirkļibirku "#AtbalstāmVēžaPacientusKopā".