Somijas finansists prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi (+VIDEO)

Publiskās investīcijas attīstās salīdzinoši labvēlīgi.

Latvijas ekonomika 2025.gadā varētu piedzīvot zemu vai mērenu izaugsmi, audzējot IKP par 1,5%, bet inflācijai palielinoties par 2,5%, savā ceturkšņa Baltijas ekonomikas pārskatā prognozē Somijas vadošās ekonomists Jona Vidgrēns. Viņš norāda, ka izaugsmi veicina pakalpojumu eksporta un privātā patēriņa pieaugums, taču kavē zemais investīciju un kopējā eksporta līmenis globālās nenoteiktības dēļ.

"Lai arī Latvijas ekonomika pērn piedzīvoja nelielu lejupslīdi, gada nogalē jau bija manāmas pirmās atkopšanās pazīmes. Šogad sagaidāms plašāks izaugsmes temps, tomēr atveseļošanos bremzē pieaugošā nenoteiktība un neskaidrība tirdzniecības politikas jomā. Ja Eiropa un ASV vienosies par tarifu līmeņa saglabāšanu vai samazināšanu, ekonomiskā aktivitāte var izrādīties straujāka, nekā šobrīd prognozēts. Īpaši šī nenoteiktība ietekmē situāciju investīciju jomā, lai gan publiskās investīcijas attīstās salīdzinoši labvēlīgi. Kopumā redzam, ka ekonomika virzās uz atlabšanu, taču temps joprojām ir piesardzīgs," skaidro ekonomists Jona Vidgrēns.

Latvijas ekonomika sāk atkopties

Algas pieaug un procentu likmes samazinās, tāpēc Latvijā vērojams neliels privātā patēriņa izdevumu kāpums. Pozitīvāka attīstība ir arī pakalpojumu eksportā. Patērētāju noskaņojums Latvijā ir nedaudz pasliktinājies, bet kopumā ir visai augstā līmenī, salīdzinot, piemēram, ar Covid-19 laiku.

Tuvākajos gados ekonomists prognozē plašāku izaugsmi nekā pēdējos gados, jo ekonomiku atbalstīs privātā patēriņa pieaugums, publiskās investīcijas un, lai arī ierobežots, bet tomēr neliels eksporta pieaugums. Viņš norāda, ka atkopšanās Latvijā ir jau sākusies un turpināsies arī 2026.gadā.

"Globālās nenoteiktības un ģeopolitisko risku apstākļos Latvijā redzam mērenu ekonomisko aktivitāti, taču saglabājam piesardzīgu optimismu. Neskatoties uz vāju izaugsmi eirozonā un spriedzi starptautiskajā tirdzniecībā, Latvijā iepriekš uzsāktie investīciju projekti liecina par potenciālu pakāpeniskai IKP izaugsmei šogad," norāda Latvijas eksperts Elmārs Prikšāns.

Lietuvā izaugsme straujāka nekā Latvijā un Igaunijā

Eksperti prognozē, ka visstraujākais IKP pieaugums šogad būs Lietuvā (2%), tai sekos Latvija ar 1,5% un Igaunija ar 1% izaugsmi. Kopumā labākā ekonomiskā situācija ir Lietuvā, kur izaugsmi lielā mērā veicina aktīva ražošana un eksports uz Centrāleiropas valstīm, kamēr Latvijā un Igaunijā ražošana stagnē jau kādu laiku, bet eksporta valstu loks ir šaurāks nekā Lietuvai.

Darba tirgus visā Baltijas reģionā saglabājies salīdzinoši spēcīgs, veicinot tautsaimniecības noturību, turklāt Latvijā bezdarba līmenis ir zemākais starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumā ar Igauniju, kur patērētāju pārliecība ir zema, Latvijā vērojams spēcīgāks iedzīvotāju patēriņa pieaugums.

Visās Baltijas valstīs šobrīd daudz līdzekļu tiek tērēts aizsardzībai un šie tēriņi turpinās pieaugt arī tuvākajos gados. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Baltijā ir labāka situācija, jo valsts parāda līmenis ir salīdzinoši zems, tāpēc atļauj palielināt izdevumus aizsardzībai.

Pasaules ekonomikas perspektīvas: tarifu neskaidrību apstākļos izaugsme turpinās

"Neraugoties uz atsevišķu reģionu izaugsmi, pasaules ekonomika joprojām piedzīvo būtiskus izaicinājumus. Tirdzniecības nesaskaņas aizvien rada spiedienu uz pasaules ekonomiku kopumā. Savukārt ASV ekonomika šobrīd balansē uz recesijas sliekšņa, uzrādot vien mērenu izaugsmi. Arī Eiropā kopš pagājušā gada beigām attīstības prognozes ir pazeminātas - sākotnēji to ietekmēja nenoteiktība, bet vēlāk arī izziņotie tarifi," saka ekonomists.

ASV noteikto tarifu paaugstināšanas ietekme uz Eiropu varētu būt salīdzinoši vienmērīga, taču dažas valstis tā skars īpaši spēcīgi. Vislielākais negatīvais efekts sagaidāms Itālijā, Īrijā un Islandē, tikmēr Latvijā un citās Eiropas austrumu un dienvidaustrumu daļas valstīs tarifu ietekme būs jūtama vismazāk.

"Eiropas reģiona ekonomiskās attīstības perspektīvas aizvien aptumšo vairāki būtiski riski - ne tikai tirdzniecības nesaskaņas un tarifu karš, bet arī ģeopolitiskā situācija kopumā, tostarp karadarbības pārtraukšanas vai miera panākšanas iespējas Ukrainā," saka ekonomists.

Viņš norāda, ka ilgstošs pamiers Ukrainā varētu pozitīvi ietekmēt Eiropas Savienības ekonomiku. Tas veicinātu pieprasījuma pieaugumu, uzlabotu patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, kā arī varētu sekmēt gāzes cenu samazinājumu, ja tiktu panākta noturīga vienošanās. Vienlaikus sagaidāms, ka pieaugs aizsardzības izdevumi un sāksies Ukrainas atjaunošanas darbi. Tomēr daļas Ukrainas bēgļu atgriešanās dzimtenē varētu nelielā mērā bremzēt izaugsmi Eiropā.