Dzīvesbiedri turpinās cīnīties par Civilās savienības likumprojekta pieņemšanu

Kustība "Dzīvesbiedri" neapstāsies un turpinās cīnīties par Civilās savienības likumprojekta pieņemšanu, sacīja kustības vadītājs Kaspars Zālītis.

Viņš norādīja, ka Saeimas Juridiskās komisijas lēmums neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, nav nekāds pārsteigums. Kustība "Dzīvesbiedri" bija gaidījusi šādu lēmumu.

Zālītis uzsvēra, ka kustība ir gatava iet uz priekšu, un nekas vēl nav beidzies, jo šī jautājuma risināšanā vēl ir iespēja iesaistīties arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.

"Mēs būsim gana radoši nākotnē un turpināsim iesākto darbu. Ir jau divas tiesas notikušas, un vēl ir daudz citu iespējamo risinājumu, kā šo jautājumu virzīt uz priekšu. Mēs noteikti neapstāsimies," uzsvēra Zālītis.

Kā vēstīts, Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai.

Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīmēja, ka likumprojekts ir vērsts uz to, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Arī Administratīvās tiesas (AT) Senāts ir lēmis, ka, kamēr likumprojekts nav pieņemts, ģimenes var reģistrēt savu statusu, izmantojot AT. Tomēr šāds process prasa daudz valsts resursu un nav efektīvākais veids, kā situāciju risināt, norādīja Palčevska. TM pārstāve uzsvēra, ka likumprojekts nekādā veidā neapdraud laulības institūtu.

Vaicāta, vai iecere atbilst Satversmei, Palčevska atzīmēja, ka valsts pamatlikums nosaka, ka visas valsts ģimenes ir tiesiski aizsargājamas.

Valsts likumos nav pieļauta iespēja nepildīt Satversmes tiesas spriedumus, sacīja TM pārstāve, norādot, ka tiesiskā valstī šāda situācija nevar veidoties. Arī Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumdevējs var lemt par dažādiem ST sprieduma izpildīšanas veidiem, taču neviens likums nepieļauj iespēju spriedumu nepildīt. Neesot arī zināmi tādi gadījumi, kad parlaments pilnībā ignorētu ST spriedumu.