Tiesa vērtēs vēja parka attīstītāja "Dobele wind" strīdu ar pašvaldību

Rīga, 7.dec., LETA. Administratīvā rajona tiesā Rīgā šodien plkst.10 sāks skatīt lietu, kurā vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" meitas uzņēmums SIA "Dobele wind" ir vērsies tiesā pret Dobeles novada domi par vēja parka būvniecības pieteikuma noraidīšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Rīga, 7.dec., LETA. Administratīvā rajona tiesā Rīgā šodien plkst.10 sāks skatīt lietu, kurā vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" meitas uzņēmums SIA "Dobele wind" ir vērsies tiesā pret Dobeles novada domi par vēja parka būvniecības pieteikuma noraidīšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Iepriekš "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Eolus" meitas uzņēmums "Dobele wind" Administratīvā rajona tiesā Rīgas tiesu namā iesniedza pieteikumu par Dobeles novada domes 2021.gada 28.oktobra lēmuma "Par iesniegumu "Par paredzēto darbību "Vēja elektrostaciju parka "Dobele" būvniecību Dobeles novadā"" atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ar 28.oktobra lēmumu Dobeles novada dome noraidīja "Eolus" meitas uzņēmuma "Dobele wind" iesniegto pieteikumu vēja parka būvniecībai. Pēc iepazīšanās ar domes lēmumu uzņēmums secināja, ka deputāti atteikumu pamato ar būvniecības procesa jautājumiem, kas vēja parka attīstībā ir vēl tikai nākamais solis pēc "Ietekme uz vidi" procedūras atzinuma.

Kā norādīja Galviņš, "Eolus" var paust tikai nožēlu par to, ka domnieku lēmums nav bijis balstīts objektīvos faktos, un domnieku vienpusējas informācijas interpretācijas dēļ cieš ne tikai konkrētā novada attīstība, bet visas Latvijas ekonomika un tautsaimniecība kopumā.

"Šobrīd faktiski uz nenoteiktu laiku ir iesaldētas investīcijas vairāku miljonu eiro vērtībā, šim gadījumam kļūstot par kārtējo precedentu jau tā sarežģītajos vēja industrijas attīstības likumdošanas labirintos, kas valda attiecībā uz vēja enerģijas nozari Latvijā," skaidroja Galviņš.

Viņš uzsvēra, ka ir izveidojusies absurda situācija - no vienas puses tiek pausts atbalsts zaļākas enerģijas ražošanai Latvijā, bet no otras puses nav politiskās gribas, arī vietvaru līmenī, no lozungiem pāriet pie reāliem darbiem.

"Tā vietā tiek meklēti iemesli, kāpēc projektus noraidīt, faktiski izvairoties no politiskās atbildības uzņemšanās un nekorektas likumu interpretācijas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā," pauda Galviņš, uzsverot, ka straujais un rekordlielais elektroenerģijas cenu pieaugums Latvijā ir nopietns signāls tam, cik vitāli svarīgi ir sākt vēja enerģijas potenciāla izmantošanu valstī.

"Ceru, ka šī krīze daudziem liks atskārst, ka risinājumi vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam energokrīzē ir acu priekšā. Jau tagad redzam, ka strausa politika ir novedusi pie 450 miljonu eiro zaudējumiem valsts budžetam, kas novirzīti pabalstiem, kaut arī savlaicīga jautājuma risināšana būtu šādu situāciju novērsusi," stāstīja Galviņš.