Pienācis laiks vēlreiz grozīt ES līgumus, pārliecināta pētniece

Ir pienācis laiks vēlreiz grozīt Eiropas Savienības (ES) līgumus un pielāgoties jaunajai realitātei, ņemot vērā karu, kas norisinās pie ES robežas, arī to, ka NATO ir paplašinājies, turklāt ES ir iedevusi kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Aleksandra Palkova.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ES Vispārējo lietu padomē iebilda pret Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu reformu un Konventa sasaukšanu, lai grozītu ES pamatlīgumus. Viņaprāt, kara laiks nav īstais brīdis šādiem "neskaidriem eksperimentiem", un tā vietā ES jākoncentrējas uz ģeopolitiskās un energokrīzes pārvarēšanu.

Palkova atzīmēja, ka saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu balsošanas reformu ir bijuši divi grozījumi. Sākotnējais likums ir datēts ar 1976.gadu, mainīts 2002.gadā un 2018.gadā, taču jaunākā redakcija vēl nav stājusies spēkā, jo trūkst ratifikācijas.

LĀI pētniece norādīja, ka jaunais priekšlikums liek runāt par transnacionālajiem sarakstiem, par nepieciešamību ievērot rāvējslēdzēja principu, kas nozīmē tādu sarakstu veidošanu, kuros būtu novērsta dzimumu nelīdztiesība. Runa ir arī par tā dēvētā "spicenkandidāta" jeb vadošā kandidāta principu. Tā ieviešana nozīmētu, ka ES pilsoņi varētu balstot par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju kā vadošo kandidātu, izmantojot vienotu ES sarakstu.

Tāpat tiek runāts arīdzan par to, ka notiktu vēlēšanu saskaņošanas pasākums - 9.maijs kļūtu par kopīgu ES vēlēšanu dienu, līdz ar to tiktu ievēroti vēlēšanu kampaņu saraksti, termiņi, balsošanas vecums un citi. Sistēmas tiktu saskaņotas visās ES valstīs.

Kā vēl viens jauninājums ir arī jaunas ES vēlēšanu iestādes izveidošana, kuras mērķis būtu pārraudzīt šo procesu, nodrošināt, ka jaunie noteikumi tiek ievēroti. Tā būtu jauna darbības sfēra un uzdevumi, kā pārvaldīt EP vēlēšanas. Tas arī prasītu finansējumu un personāla komplektēšanu, bet tā būtu jauna iestāde, kas pārrauga un uzrauga vēlēšanu norisi.

Pētniece atzina, ka galvenā problēma ir tā, ka daļa grib pārmaiņas, bet citi uzskata, ka no sākuma jāstājas spēkā tiem grozījumiem, kurus pieņēma 2018.gadā. Tāpat notiek diskusijas par to, ka vajadzētu pagaidīt pirms runāt par ES politisko leģitimitāti un tās palielināšanu. Palkovas ieskatā, tam ir arī pozitīvā puse, ja piedāvātās izmaiņas pieņemtu, tas ļautu vēl vairāk palielināt vēlētāju aktivitāti un arvien vairāk sekmēt ES iedzīvotāju iesaisti vēlēšanās.

Runājot par Konventu, pētniece vērsa uzmanību, ka, vēsturiski raugoties, var teikt, ka Eiropas nākotnes konference ir daļējs Konventa ideju turpinājums, lai gan lietas tiek sauktas dažādos vārdos. Konvents paredzēja runāt par ES nākotni un līgumu izmaiņu, kas varētu mainīt ES. Tagad, apstiprinot secinājumus un rezultātus par rīkoto Eiropas nākotnes konferenci nākošais solis ir nepieciešamo priekšlikumu īstenošana. Lai veiktu izmaiņas līgumā EP lūdza Konstitucionālo jautājumu komiteju sagatavot priekšlikumus ES līgumu reformai, kas saskaņā ar līguma par ES 48.pantu notiktu ar Konventa starpniecību, tādēļ sarunas par Konventa sasaukšanu ir atkal kļuvušas aktuālas."

Runājot par Latvijas ārlietu ministra pausto nostāju ES Vispārējo lietu padomē, pētniece atzīmēja, ka Rinkēvičs, iespējams, ir bažīgs par līgumu izmaiņām, jo Latvijas interesēs ir šī brīža ģeopolitiskā EK un ES, kas runā par militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, par humāno atbalstu. Tie ir reālpolitikā īstenotie lēmumi, kas nozīmē fokusēšanos uz karu Ukrainā, sankciju pakešu izveidošanu pret Krieviju un Baltkrieviju.

"Mēs dzīvojam jau pavisam citā realitātē un mums ir jārunā par ES noturību un gatavību, tādēļ izmaiņas ES ir nepieciešamas. Pēdējais līgums ar kuru grozīja pamata līgumus bija Lisabonas līgums 2009.gadā, ko Latvija atbalstīja. Vēsturiski, gan pirms mēs nonācām līdz Lisabonas līgumam, Konvents 2004.gadā runāja par Eiropas konstitūciju jeb līgumu par Konstitūciju Eiropai, to atbalstīja 12 valstis no 25, arī Latvija. Tomēr, Francijā un Nīderlandē notikušajos referendumos līgums tika noraidīts, un, pamatojoties uz šo referendumu rezultātiem, deviņās dalībvalstīs līguma ratifikācija tika atlikta uz nenoteiktu laiku," sacīja pētniece.

Viņa atzīmēja, ka Lisabonas līgums tika nosaukts par ES konstitucionālo līgumu, līdz ar to divas valstis to neratificēja, bet Latvija - ratificēja. No 2009.gada, kad pieņēma Lisabonas līgumu, ir pagājis diezgan daudz laika - mēs dzīvojam pavisam citādākā ģeopolitiskajā situācijā, ar citādāku draudu izpratni, pauda Palkova.

Jautāta, vai šādas izmaiņas varētu panākt, pētniece norādīja, ka no visiem Eiropas nākotnes konferences priekšlikumiem, kas tika izskatīti un atlasīti, un ko vēlas īstenot turpmāk 95% ir īstenojami patlaban, negrozot līgumus, bet 5% ir nepieciešami līgumu grozījumi. Pētnieces ieskatā, saprotot, ka vēl aizvien paliks 5% no svarīgiem lēmumiem, kas jāīsteno, debates starp ministriem par līgumu grozīšanu turpināsies. Šis jautājums ir jau sasniedzis ES Padomi un, iespējams, tiks panākta vienprātība par to, kā tālāk rīkoties.

"Latvijas skatījums nav radikāls. Vienīgais, ko norādīja Latvijas ārlietu ministrs, ka šis nav pats labākais laiks. Tas nenozīmē, ka Latvija iestājas pret. Tas nozīmē, ka šī brīža realitāte prasa runāt par daudz akūtāku situāciju, kas norisinās tepat pie robežas - Ukrainas karš, nevis par ES līgumu grozīšanu," sacīja pētniece, pieļaujot, ka ES Padomē valstis nobalsos par to, ka izmaiņas ir nepieciešamas.