Studentu mobilitāte nav slikta, bet jānodrošina rūpīga ārvalstu studentu atlase

Starptautiskā izglītības telpa ir tik atvērta kā nekad, un studentu mobilitāte nav nekas slikts, taču, lai piesaistītu tādus cilvēkus, kuri ir motivēti mācīties, jādomā par rūpīgu atlases kārtību, aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Atsaucoties uz studentu skaita dubultošanos pēdējo desmit gadu laikā, viņa norādīja, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma jau ir pievilcīga ārvalstu studentiem. Internacionalizācija, politiķes ieskatā, ir nepieciešama arī Latvijas augstskolu konkurētspējai un izdzīvošanai.

Melbārde norādīja, ka Latvijai ir svarīgi piesaistīt mācīties motivētus studentus no citām valstīm, jo tas bagātina izglītības vidi un ļauj jauniešiem gūt starptautisku pieredzi, veidot kontaktus un paplašināt redzesloku. Vienlaikus tā esot iespēja Latvijai piesaistīt jaunus talantus. Pašlaik Latvija ir starp tām valstīm, no kurām "smadzenes vairāk aizplūst", un ministre cer, ka nākotnē izdosies mainīt šo tendenci.

Akadēmiskās vides uzlabošanai pēdējos piecos gados īstenoti vairāki nozīmīgi soļi, taču motivētu ārvalstu studentu piesaistei nepietiek tikai ar kvalitatīvām studiju programmām un docētajiem - svarīga ir arī pārdomāta un rūpīga studentu atlase, norādīja Melbārde, pieminot Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) iniciatīvu "Study in Latvia" un augstskolu profesionālo pieeju.

"Tas, pret ko būtu jācīnās, ir tā saucamie viltus studenti, kas šeit brauc nevis mācīties, bet, lai iegūtu ieejas karti dzīvei un darbam Eiropā, un kuriem diploma iegūšana ir vairāk formalitāte," norādīja Melbārde. Viņa aicina augstskolas rūpīgāk izvērtēt studentu atlasi, īpaši no riska valstīm, un nepieciešamības gadījumā sadarboties ar drošības iestādēm.

Vienlaikus Melbārde uzsvēra, ka augstskolas ir autonomas, un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav tiešu instrumentu, kā iejaukties to darbībā. Viņa norādīja, ka IZM var aktualizēt jautājumu ar augstskolu padomēm, kuras var ietekmēt studentu uzņemšanas procesa norisi, un drošības iestādēm, kas veido "aktīvu dialogu" ar augstskolām. Tāpat tiek apsvērti grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredzētu lielāku atbildību augstskolām par uzaicinātajiem ārvalstu studentiem.

Politiķe uzskata, ka būtu jāceļ prasību līmenis attiecībā uz trešo valstu studentu uzņemšanu, tostarp jādomā par prasībām latviešu valodas apgūšanā. "Tad mēs būtu drošāki, ka pie mums ienāk studenti, kas ir patiešām motivēti un ar pievienoto vērtību," viņa sprieda.

Vienlaikus Melbārde uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi piesaistīt studentus no Eiropas Savienības un līdzīgi domājošām valstīm, kā arī saglabāt saikni ar saviem studentiem ārzemēs. "Ir svarīgi, ka mēs zinām, kur mūsu studenti mācās, un mums ir mehānisms, kā mēs veidojam un uzturam saikni ar viņiem, īpaši ar tiem, kuri ir tikuši izcilās ārvalstu augstskolās," viņa sacīja.

Politiķe tāpat pieminēja pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas ļaus augstskolām pašām noteikt uzņemšanas termiņu, lai vidusskolu absolventi pēdējā gadā varētu ātrāk izvēlēties un garantēt sev studiju vietu kādā no Latvijas augstskolām.

Melbārde norādīja, ka izmaiņas normatīvajā regulējumā dos iespēju tiem vidusskolu beidzējiem, kuri savlaicīgi vēlas plānot savu nākotni, izvēlēties studijas Latvijā, nevis doties uz ārvalstu augstskolām.