Rīt Kauguros tiks atzīmēta Starptautiskā romu diena (+VIDEO)

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apmēram 90% no čigāniem ieguva pilsonību.

8. aprīlī pasaulē atzīmē Starptautisko romu dienu. Jūrmalnieki tiek aicināti uz ikgadēju Starptautiskajai romu dienai veltītu pasākumu 9. aprīlī plkst. 16.00 Kauguru Kultūras namā Raiņa ielā 110.

Pasākumā būs iespēja ielūkoties romu tautas kultūrā – koncertā uzstāsies Jūrmalas romu jauniešu deju kolektīvs “Svenko”, ar ģitārspēli priecēs mūziķis Hardis, uzstāsies vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs un baletdejotāja Taisja Markova.

Pirms koncerta notiks informatīva tikšanās, varēs noskatīties videomateriālu par romu kultūru, tiks sniegta informācija par romu mediatoru pakalpojumiem, līdzdalības un atbalsta iespējām, piedalīšanos dažādos projektos un iniciatīvās gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Kauguru Kultūras nama foajē aicināti apskatīt romu bērnu radošo darbu izstādi “Manas bērnības krāsas”.

Aicināts ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par romu kultūru, kas ir neatņemama Latvijas kultūru dažādības sastāvdaļa.

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 6 452 iedzīvotāji, kas reģistrējušies kā čigāni. Lielākās čigānu kopienas dzīvo Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Daugavpilī, Tukumā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Sabilē un Krāslavā, pie kam dažās pilsētās čigānu īpatsvars pārsniedz 1% — Sabilē (5,6%), Talsos (4,7%), Ventspilī (2,4%), Krāslavā (1,2%), un Jēkabpilī (1%). 2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 4677 romi (0,25% no valsts iedzīvotājiem).

Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Svētās Romas impērijas un Polijas—Lietuvas kopvalsts. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Čigāniem bija pāvesta dotas brīvgrāmatas, kas ļāva viņiem braukt no vienas vietas uz citu. Pret čigāniem diezgan nikni vērsās katoļu baznīca, jo viņi nebija kristīti, nodarbojās ar zīlēšanu. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 1942 čigāni jeb 0,1% no iedzīvotāju kopskaita. Viņu galvenā nodarbošanās bija zirgu tirdzniecība.

Romu kultūra, īpaši mākslinieciskajā jomā, Latvijā sāka uzplaukt 1920.—1930. gados. Tāpat kā citas mazākumtautības, arī romi te baudīja atbilstošas juridiskās garantijas un iespējas savas dzīves veidošanai. 1931. gadā tika dibināta biedrība „Čigānu draugs”, darbojās čigānu koris un izdota Jaunā Derība čigānu valodā, ko no latviešu valodas pārtulkoja Jānis Neilands (1919—1999). Otrā pasaules kara laikā čigāni smagi cieta nacistu veiktajās iznīcināšanas kampaņās, kuras var salīdzināt ar ebreju holokaustu. 1941. gada ziemā tika iznīcināta vairāk nekā puse Latvijas čigānu — apmēram 2000 personu. Tāpat kā ebreju gadījumā, bija latvieši, kuri glāba čigānus no iznīcināšanas, piemēram, Sabiles čigānu glābējs, pilsētas mērs Mārtiņš Bērziņš, kā arī kultūras un sabiedriskais darbinieks Jānis Leimanis.

Pēc Otrā pasaules kara 1956. gadā PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu, kas paredzēja čigānu reģistrēšanu un nodarbināšanu pilsētās un ciematos, tomēr PSRS laikos maz čigānu bija iesaistīti likumīgās darba attiecībās un viņiem neveidojās darba stāžs. Šī etniskā grupa bija vismazāk integrēta Latvijas sabiedrībā. Salīdzinoši augstās dzimstības un ieceļošanas dēļ čigānu skaits Latvijā pieauga no 4301 1959. gadā līdz 7044 1989. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apmēram 90% no čigāniem ieguva Latvijas pilsonību, neprasot pēc īpašiem kursiem un palīdzības latviešu valodas apgūšanā. Latvijā romiem ir sava ābece, izveidota romu—latviešu—romu vārdnīca, izdota reliģiskā literatūra romu valodā. Pēc tautas skaitīšanu datiem romu skaits Latvijā palielinājās līdz 8,2 tūkstošiem 2000. gadā, taču pēc dažādām aplēsēm patiesais čigānu izcelsmes iedzīvotāju skaits pārsniedza 15 000 (lielajās pilsētās ap 12 400, laukos un mazpilsētās ap 3000). Atšķirību no tautskaites datiem čigānu līderi skaidroja ar to, ka oficiālajos dokumentos čigāni norādot citu tautību.

Mainoties sociālajai un ekonomiskajai situācijai, īpaši pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā, daļa čigānu izceļoja uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Angliju), gan bijušajām PSRS valstīm (galvenokārt uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu).