Uzulnieks: Iemaksu likmes atjaunošana pensiju otrajā līmenī vēl būs jāvērtē

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Latvijā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likme viena procentpunkta apmērā ir pārnesta no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, samazinot iemaksu likmi otrajā līmenī no 6% līdz 5%.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Attiecīgi pensiju otrajam un trešajam līmenim nākotnē ir jāmazina spiediens uz pensijām, kad sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ būs mazāk strādājošo, kuru sociālos maksājumus varēs atvēlēt tā laika pensionāru pensijām.

Tomēr Latvija regulāri ir atkāpusies no pensiju reformas sākumā iecerēto iemaksu apjoma fondēto pensiju sistēmā. Ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija nosacījums, ka līdz 2010.gadam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pakāpeniski palielināsies, 2010.gadā sasniedzot pusi no sociālajām iemaksām jeb 10% likmi, otrus 10% atstājot pirmajam pensiju līmenim.

Tomēr, sākoties finanšu krīzei un samazinoties valsts budžeta ieņēmumiem, 2008.gadā sasniegtā 8% iemaksu likme atkal atgriezās pie 2001.gada sākumpunkta - 2% -, priekšroku dodot pirmajam pensiju līmenim. Pēc tam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pamazām tika pacelts līdz 6%, bet tā arī nav atgriezies ne pie iepriekš sasniegtajiem 8%, ne reformas sākumā paredzētajiem 10%. No šā gada iemaksas samazinātas līdz 5%.

Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir izpelnījies asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.

Piemēram, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai. "Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," viņš sacīja.