Piedāvā parakstīt memorandu "krievu valodas dominances" novēršanai kinoteātros

NA iesnieguši grozījumus Filmu likumā, lai "nodrošinātu filmu demonstrēšanu valsts valodā, kā arī uzlabotu filmu pieejamību Latvijas pilsoņiem ar dzirdes traucējumiem, nodrošinot tiem subtitrus valsts valodā".

Biedrība "Par legālu saturu" piedāvā novērst "krievu valodas dominanci" kinoteātros, parakstot memorandu starp kinoteātriem, Kultūras ministriju (KM) un Nacionālo kino centru (NKC), otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja deputāts Česlavs Batņa (AS).

LETA jau rakstīja, ka 6.martā Saeimas deputāti skatīšanai komisijā nodeva opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Filmu likumā, kas paredz ieviest prasību kinoteātros vismaz piektdaļu filmu demonstrēt ar audioceliņu valsts valodā. Likumprojekts sakārtošot pašreizējo likumdošanu, kur nav atrunāta filmu demonstrēšanas valoda, subtitrēšanas valoda, domā NA, piebilstot, ka tas novērsīs "trešo valstu valodas dominanci pār Latvijas valsts valodu".

Batņa gribēja noskaidrot, vai ir izskatīta iespēja parakstīt šādu memorandu, KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe atzīmēja, ka uz nākamo komisijas sēdi ministrija un NKC varētu sagatavot precīzāku viedokli un plašāku izklāstu. Savukārt biedrības "Par legālu saturu" vadītāja Gunta Līdaka aicināja ņemt vērā to, kā industrija turpmāk varēs vai nevarēs strādāt. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav plānota ietekme uz valsts budžetu, taču, ja kinoteātri nespēs samaksāt nodokļus, ietekme uz valsts budžetu būs.

Kinoteātra "Forum Cinemas" direktors Dinārs Ozols uzsvēra, ka kinoteātri nerada saturu, bet rāda to. Viņaprāt, ja jautājums ir par latviešu filmu īpatsvaru kinoteātru repertuāros, tad būtu jācīnās nevis ar sekām, bet jāpalielina finansējums to ražošanai. Viņš norādīja, ka finansējuma palielinājums nozarei uz Latvijas simtgadi rezultējās ar latviešu kinofilmu īpatsvara palielināšanos gan televīzijā, gan straumēšanas platformās, gan kinoteātris.

Tāpat viņš skaidroja, ka "Forum Cinemas" filmas krievu valodā gada griezumā nepārsniedz 10% no kopējo filmu skaita, savukārt filmas latviešu valodā - pārsniedz 20%. Viņš arī nezināja, ar kādām nevalstiskajām vai citām organizācijām iesniedzēji ir konsultējušies, lai izkristalizētos prasība kinoteātriem 20% repertuāra katru dienu demonstrēt ar audioceliņu latviešu valodā.

"Kāpēc ne 50%, vai, piemēram, kā Vācijā un Francijā - 100%?! "Forum Cinemas" pīķa dienā filmas krievu valodā veido 20% no repertuāra, taču tādas gada laikā ir bijušas maz. [..] Kinonozare nav viengabalaina. Mēs demonstrējam operas, koncertus un arī teātra izrādes. Mēs esam par dažādību nozarē," sacīja Ozols, paužot vēlmi pēc objektīvas diskusijas, iesaistot arī nozares pārstāvjus.

Kā vēstīts, NA iesnieguši grozījumus Filmu likumā, lai "nodrošinātu filmu demonstrēšanu valsts valodā, kā arī uzlabotu filmu pieejamību Latvijas pilsoņiem ar dzirdes traucējumiem, nodrošinot tiem subtitrus valsts valodā".

Priekšlikums paredz noteikt, ka kinoteātros un citās publiskās vietās filmas varētu demonstrēt arī oriģinālvalodā, bet ne vairāk kā 80% no konkrētās dienas kinoteātra repertuāra. Likumprojekts paredz izņēmumus attiecībā uz starptautiskiem kino festivāliem.