KNAB: Privātais sektors aktīvāk jāiesaista korupcijas mazināšanā

Privātais sektors aktīvāk jāiesaista korupcijas mazināšanā, bet publiskajā sektorā jāstiprina godprāts, secināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI).

Latvija kopumā demonstrē apņemšanos ievērot juridisko un politisko integritāti, ierobežojot valsts amatpersonām iespējas ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli. Vienlaikus šo mehānismu efektivitāte praksē ir mainīga, norādīja KNAB.

Tāpat ieviesti vairāki mehānismi, lai novērstu valsts amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un Latvijā ir augsti sabiedrības standarti cīņā pret korupciju. Interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonām ir jāiesniedz ienākumu deklarācijas, kuras ir publiski pieejamas, akcentē KNAB.

Lai novērstu korupciju, ir spēkā politisko partiju finansēšanas noteikumi, kas nosaka privāto ziedojumu ierobežojumus. Politisko partiju finansējumu un izdevumus uzrauga KNAB, pārkāpumu gadījumos piemērojot sodus, KUI analīzē skaidro KNAB.

Vienlaikus KNAB norāda uz augsta līmeņa amatpersonu un politiski ietekmīgu personu ieilgušu iztiesāšanu, kā piemēru minot Latvijas Bankas prezidenta lietu, kas vēl joprojām ir iztiesāšanā. Savukārt Ventspils domes amatpersonas tiesas prāva pirmajā instancē ilga 12 gadus. Toreiz viņš tika atzīts par vainīgu ne tikai noziedzīgos nodarījumos, saistītos ar kukuļošanu un tirgošanos ar ietekmi, bet arī naudas atmazgāšanu. Neskatoties uz brīvības atņemšanas spriedumu, viņš tika virzīts kā premjerministra kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības, norādīts KNAB analīzē.

Secināts, ka visām politiskajām partijām ir samērā neliels biedru skaits - virs 1000 biedriem ir tikai dažām lielākajām partijām. Reģionālajās partijās, kas piedalās pašvaldību vēlēšanās, ir vidēji 200 līdz 500 biedru. Mazais biedru skaits kavē politiskajām partijām efektīvi pārstāvēt sabiedrības intereses, tāpēc partijas mēdz koncentrēties uz plašiem jautājumiem vēlētāju uzmanību piesaistīšanai, atzīmē KNAB.

Līdztekus politiskajām partijām ir efektīva iekšējā organizētība - liela uzmanība pievērsta iekšējai disciplīnai, kas rezultējas ar pieaugušu sadarbību starp vienas politiskās partijas ministriem, norāda KNAB.

Tāpat biroja analīzē akcentēts, ka Saeimas, valdības un pašvaldība padomes sēdes un darba kārtības ir publiski pieejamas, tostarp tiešsaistē. Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iespējams izsekot likumdošanas projektiem, sākot no sabiedrības iesaistīšanas līdz pieņemšanai valdībā, un atvieglo sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā. Valdība arī nodrošinājusi visas iespējas sociālajiem partneriem piedalīties politikas veidošanā, tostarp piekļūt valdības sēdēm, izmantojot tiešsaistes rīkus, atzīmē KNAB.

Vienlaikus KNAB norāda uz zemo uzticēšanās līmeni valdībai, neatkarīgi no tā, kādas politiskās partijas ir pie varas vai kādas reformas īsteno valdība.

KNAB tāpat norāda uz bažām par politisko iejaukšanos Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanas procesā, kad Saeima atteicās apstiprināt kandidāti Augstākās tiesas tiesneša amatā viņas liberālo uzskatu dēļ.

Ziņojumā norādīts, ka valstī pastāv preses brīvība, ir augsti attīstīta analītiskā žurnālistika, kā arī valsts pārvalde īsteno stratēģiskus pasākumus cīņai pret dezinformāciju. Līdztekus mediju politiskā autonomija novērtēta ar 37%, jo pastāv potenciāla politiskā un mediju īpašnieku ietekme.

Kā ziņots, "Transparency International" februārī publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ir pasliktinājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Latvijas KUI rādītājs 2023.gadā bija 60, 2022. un 2021.gadā - 59, 2020.gadā - 57, 2019.gadā - 56, 2018. un 2017.gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.