Aptauja: Latvijā 19% iedzīvotāju nav uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem

Sieviešu vidū finanšu drošības spilvena trūkst 23%, bet vīriešu vidū uzkrājumu neparedzētām situācijām nav 14% respondentu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka, Latvijas iedzīvotājiem nonākot pēkšņās finansiālās grūtībās, 44% nespētu segt saistības ilgāk par trim mēnešiem. Visvairāk riskam pakļauta ir iedzīvotāju grupa vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 23% nespētu segt saistības ilgāk par mēnesi, savukārt vēl 20% nav uzkrājumu.

Aptaujas dati liecina arī par būtiskām atšķirībām starp vecuma grupām. Jauniešu vidū jeb starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem 34% spētu segt saistības vienu līdz trīs mēnešus, bet ilgāk nekā pusgadu - 8%. Savukārt senioru vecuma grupā, proti, starp iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem finansiālais drošības spilvens ir salīdzinoši stabilāks - 18% norādījuši, ka varētu segt saistības ilgāk par sešiem mēnešiem, norāda bankas pārstāvji.

Bankā arī min, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir salīdzinoši stabilāka situācija - 27% respondentu varētu segt saistības ilgāk nekā sešus mēnešus, kamēr 10% atzinuši, ka viņiem nav nekādu finanšu rezervju. Tikmēr Igaunijā situācija ir līdzīga kā Latvijā - 14% iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena, bet 19% nespētu segt finansiālās saistības pat vienu mēnesi.

Igaunijā finansiālā nedrošība ir īpaši izteikta vidējā vecuma grupā, proti, vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Šajā vecuma grupā 51% respondentu nespētu segt finansiālās saistības ilgāk par mēnesi, savukārt Lietuvā senioru grupā (60 - 74 gadi) situācija ir būtiski labāka - 41% spētu nodrošināt finansiālās vajadzības ilgāk par pusgadu.