Ašeradens: Aizsardzības izdevumu pieaugumam jābūt pastāvīgam

Ir būtiski skaidri noteikt investīciju tvērumu, lai nodrošinātu, ka papildu parāda finansējums tiek novirzīts tieši aizsardzības spēju stiprināšanai

Atsaucoties uz Eiropadomes līderu samitā panākto vienošanos par strauju militārās industrijas attīstību un apjomīgu investīciju nodrošināšanu aizsardzībai, Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē uzsvēra, ka ES ir nepieciešami efektīvi un ilgtermiņā ilgtspējīgi finanšu instrumenti. Viņš norādīja, ka diskusijas par aizsardzības finansēšanu jāvirza uz konkrētu risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs pieejamais finansējums tieši stiprina ES aizsardzības kapacitāti un samazina atkarību no citiem partneriem.

“Veidojot aizsardzības finansēšanas mehānismus, galvenais vadmotīvs ir jautājums – vai šie instrumenti kopumā sasniedz mērķi ievērojami palielināt Eiropas aizsardzības kapacitāti. Viena no iespējām ir nacionālās atkāpes klauzula, kas varētu radīt papildu finansējumu aizsardzībai, taču ir būtiski skaidri noteikt investīciju tvērumu, lai nodrošinātu, ka papildu parāda finansējums tiek novirzīts tieši aizsardzības spēju stiprināšanai,” uzsvēra finanšu ministrs.

Ministrs arī brīdināja par nepieciešamību izvairīties no “finansējuma kraujas” problēmas, uzsverot, ka aizsardzības izdevumu pieaugumam jābūt pastāvīgam, nevis īslaicīgam risinājumam:

“Atšķirībā no Covid-19 izdevumiem, aizsardzības izmaksu pieaugums diemžēl būs jaunā realitāte – tas nozīmē, ka palielinājumam jābūt pastāvīgam. Mums jau tagad jāizstrādā ilgtermiņa stratēģijas, kā finansēt šo izdevumu pieaugumu no mūsu pašu resursiem.”

Vienlaikus Latvijas finanšu ministrs norādīja, ka piedāvātais ES aizsardzības finansēšanas mehānisms – aizdevumi dalībvalstīm – var nebūt pietiekams, īpaši augsta parāda valstīm. Ietaupījumi uz procentu maksājumiem ir priekšrocība, taču tas var nebūt pietiekami. Ir jābūt ambiciozākiem un jāapsver arī dotāciju mehānismi, līdzīgi tiem, kas tika izstrādāti Covid-19 laikā.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir neatņemama šīs diskusijas sastāvdaļa. Viņš norādīja, ka Eiropai jāpalielina atbalsts Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai, jo šis konflikts tieši ietekmē arī ES drošību.

“Mēs nevaram atļauties atlikt lēmumus – Ukrainas aizsardzības spējas un ES drošība ir cieši saistītas. Jebkuri aizsardzības finansēšanas instrumenti ir jāveido tā, lai tie nodrošinātu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai,” sacīja ministrs.

Diskusijas par aizsardzības finansēšanu turpinās, un Latvija uzsver nepieciešamību pēc skaidriem un efektīviem mehānismiem, kas stiprinās gan nacionālo, gan Eiropas drošību ilgtermiņā.