LELB palīgbīskaps: «Mēs uzskatām, ka aborts ir dzīvības izdzēšana» (+VIDEO)

Baznīca ir vide, kurā iespējams autentiski piedzīvot Dievu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēlēšanas plānotas šā gada 7.jūnijā, un līdztekus Laugalim tajās uz amatu kandidē arī Rīgas palīgbīskaps, kurš kalpo Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes draudzē, Rinalds Grants. Līdzšinējais LELB arhibīskaps Jānis Vanags pērn paziņoja par savu došanos pensijā.

Priesteris pieskaras daudziem sabiedrībai aktuāliem un sāpīgiem jautājumiem.

"Svētie raksti saka, ka cilvēks sākas kopš ieņemšanas brīža. Visskaistāk tas Bībelē parādās Marijas un Elizabetes tikšanās laikā, kad Elizabetes miesās esošais Jānis Kristītājs atpazina Marijas miesās esošo Kristu, kurš bija tajā vecumā, kad parasti tiek atļauts veikt abortu. Tas visskaidrāk apliecina, ka cilvēks sākas jau no ieņemšanas brīža. Šo dzīvību izdzēst nedrīkst. Tas ir grēks. Mūsu baznīcas uzskats ir, ka mazais embrijs ir cilvēks cilvēkā. Man ir skumji par uzskatu, ka sievietes varā ir dot vai nedot dzīvību. Mūsu ķermenis nepieder mums, tas pieder Dievam, kas mūs ir radījis, vai Kristum, kurš mūsu dēļ ir miris pie krusta un augšāmcēlies. Sievietei ir dota tik brīnišķīga iespēja laist pasaulē jaunu dzīvību. Katra sieviete var iet Jaunavas Marijas ceļu, kas teica: "Es esmu Tā kunga kalpone, lai ar mani notiek pēc Viņa prāta." Bez tam, mūsu demogrāfija ir tik negatīvā un kritiskā stāvoklī, ka mūsu tautai ir vajadzīgs katrs bērniņš, kurš ir ieņemts".

Priesteris stāsta arī par izvarošanas gadījumiem.

"Tādos gadījumos cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, viņus nevajag atstāt vienus ar savām sāpēm, ir jābūt līdzās kādam, kas var palīdzēt šausmīgajā situācijā rast kādu drošības salu. Bet šādas smagas situācijas nevar būt par iemeslu tam, lai vispārīgi veiktu abortus. Ja baznīca neaicina aizliegt abortus, tad tā nepilda savu aicinājumu. Taču baznīcai ir arī jābūt tai, kas palīdz šādās smagās situācijās. Un valstij vajadzētu palīdzēt jebkurai organizācijai, tostarp arī baznīcu organizācijām, kas palīdz jaunajām māmiņām, kuras cietušas no vardarbības".

"Baznīca apvieno tos, kas ir kristīti, un tā ir vide, kurā iespējams autentiski piedzīvot Dievu. Taču baznīca kā organizācija ir daļa no sabiedrības un mēģina atbildēt uz tām vajadzībām, kādas cilvēkiem ir. Vēlme apcerēt Dievu jeb meditēt ir ļoti apsveicama, un tāda prakse baznīcā ir bijusi vienmēr. Tā ir tā sauktā lectio divina jeb dievišķā lasīšana un apcerēšana, kas manā Ikšķiles draudzē ir jau septīto gadu. Meditācijas ārpus baznīcas parasti ir saistītas ar citu filozofiski reliģisku redzējumu, kāds, piemēram, raksturīgs jogai vai dzenbudismam. Kristīgajā praksē meditācija ir vērsta uz Dievu, laicīgā meditācija ir orientēta uz norisēm cilvēkā pašā. Tajā pašā laikā jāsaka, ka meditācija nav baznīcas galvenais uzdevums. Mūsu aicinājums ir kalpot cilvēkiem ar aizlūgšanām, sakramentiem un garīgu aprūpi", - tā Rinalds Grants.