SAB saņēmis pirmos pieprasījumus par valsts noslēpuma pielaidi deputātiem

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) patlaban ir saņēmis pieprasījumu par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanu Saeimas Prezidija amatpersonām un četriem Saeimas komisiju deputātiem, informē SAB.

Vienlaikus SAB norādīja, ka pieprasījumi par speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu no Saeimas turpina ienākt.

Lai varētu sākt nepieciešamās pārbaudes un atļauju piešķiršanas process ritētu iespējami raiti, SAB ir sazinājies ar Saeimas administrāciju un lūdzis iespējami drīz iesniegt dokumentus par visiem deputātiem, kuriem nepieciešamas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.

Atsaucoties uz publiskajā telpā nekorekti izskanējušo informāciju par Saeimas komisijām, kurās darbojoties amatpersonām nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, SAB atkārtoti norādījis, ka atbilstoši Saeimas izstrādātajam amatu sarakstam, lai pilnvērtīgi varētu veikt savus amata pienākumus, atļauja ir vajadzīga deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.

Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Lai sāktu pārbaužu procesu atļauju izsniegšanai, SAB jāsaņem pieprasījums no Saeimas par to, kuriem deputātiem speciālā atļauja būs nepieciešama.

Pēc tam notiek personu izvērtēšana atbilstoši likuma prasībām. Vērtēšanas kritēriji ir ietverti likumā "Par valsts noslēpumu".

Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.

Kārtību, kādā iesniedzami dokumenti, lai sāktu vērtēšanas procesu speciālās atļaujas saņemšanai, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Lai saņemtu speciālo atļauju, personai institūcijā, kurā veiks darbu ar valsts noslēpumu jāaizpilda aptaujas lapa un jāiesniedz parakstīts saistību raksts. Ar parakstu aptaujas lapā jāapliecina, ka iepazinusies ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbu ar valsts noslēpumu, ir brīdināta par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ka sniegtā informācija ir patiesa.

Tāpat jāiesniedz divas fotogrāfijas, kā arī autobiogrāfija, ja persona uz pieeju valsts noslēpuma objektiem pretendē pirmo reizi.

Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšana nedod tiesības iepazīties ar NATO vai Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju. Ja personas amats ir iekļauts to amatu sarakstā, kurus pildot, saistībā ar veicamā darba raksturu, ir vajadzīga pieeja arī šādai informācijai, nepieciešams saņemt sertifikātu darbam ar NATO un/vai ES klasificēto informāciju.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiks veiktas īpaši rūpīgi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ievēlēti Raimonds Bergmanis (AS), Edvīns Šnore (NA), Jānis Skrastiņš (JV), Jānis Dombrava (NA), Ainars Latkovskis (JV), Igors Rajevs (AS), Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"), Uģis Rotbergs (JV), Jana Simanovska (PRO), Andrejs Vilks (ZZS) un Edmunds Zivtiņš (LPV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ievēlēti Anda Čakša (JV), Artūrs Butāns (NA), Aiva Vīksna (AS), Uldis Augulis (ZZS), Svetlana Čulkova (ST) Mārtiņš Daģis (JV), Ilze Indriksone (NA), Rihards Kozlovskis (JV), Vilis Krištopans (LPV), Māris Kučinskis (AS), Viktors Pučka ("Stabilitātei"), Andris Šuvajevs (PRO) un Viktors Valainis (ZZS).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ievēlēti Didzis Šmits (AS), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Leila Rasima (PRO), Arvils Ašeradens (JV), Augusts Brigmanis (ZZS), Glorija Grevcova ("Stabilitātei"), Aleksandrs Kiršteins (NA), Linda Liepiņa (LPV), Ināra Mūrniece (NA) Anna Rancāne (JV) un Jānis Vucāns (ZZS).

Eiropas lietu komisijā ievēlēti Andris Sprūds (PRO), Uģis Rotbergs (JV), Rihards Kols (NA), Edmunds Cepurītis (PRO), Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) Jekaterina Dorošķeviča ("Stabilitātei"), Jānis Grasbergs (NA), Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Kristaps Krištopans (LPV), Kaspars Melnis (ZZS), Igors Rajevs (AS), Harijs Rokpelnis (ZZS) Evika Siliņa (JV), Zane Skujiņa-Rubene (JV), Edvards Smiltēns (AS) un Māris Sprindžuks (AS).

Juridiskajā komisijā darbojas Andrejs Judins (JV), Edmunds Teirumnieks (NA), Atis Deksnis (AS), Gundars Daudze (ZZS), Igors Judins ("Stabilitātei"), Inese Kalniņa (JV) Agnese Krasta (JV), Kristaps Krištopans (LPV), Gunārs Kūtris (ZZS), Atis Švinka (PRO) un Edgars Zelderis (PRO).

Nacionālajā drošības komisijā ievēlēti Ināra Mūrniece (NA), Māris Kučinskis (AS), Ainars Latkovskis (JV), Uldis Augulis (ZZS), Kaspars Briškens (PRO), Igors Judins ("Stabilitātei") un Vilis Krištopans (LPV).

Ārlietu komisijā ievēlēti Rihards Kols (NA), Juris Viļums (AS), Irma Kalniņa (JV) Iļja Ivanovs (ST), Juris Jakovins (ZZS), Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) Dmitrijs Kovaļenko ("Stabilitātei"), Armands Krauze (ZZS), Edvards Smiltēns (AS), Andris Sprūds (PRO) un Ričards Šlesers (LPV).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā darbojas Ingmārs Līdaka (AS), Anna Rancāne (JV), Jānis Dombrava (NA), Raimonds Bergmanis (AS) Oļegs Burovs (LPV), Artūrs Butāns (NA), Mārtiņš Daģis (JV), Glorija Grevcova ("Stabilitātei"), Juris Jakovins (ZZS), Andrejs Judins (JV), Armands Krauze (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Andrejs Vilks (ZZS), Agita Zariņa-Stūre (JV) un Edgars Zelderis (PRO).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ievēlēti Rihards Kozlovskis (JV), Andris Šuvajevs (PRO), Jānis Vitenbergs (NA), Skaidrīte Ābrama (PRO), Inga Bērziņa (JV), Andris Bērziņš (ZZS), Andrejs Ceļapīters (JV), Ilze Indriksone (NA), Krišjānis Kariņš (JV), Dmitrijs Kovaļenko (ST), Linda Matisone (AS), Ramona Petraviča (LPV), Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei"), Jānis Skrastiņš (JV), Viktors Valainis (ZZS) un Aiva Vīksna (AS).

14.Saeimā neviena Parlamentārās izmeklēšanas komisija patlaban nav izveidota.

Tāpat sagaidāms, ka daļa komisiju sastāva mainīsies, jo deputāti kļūs par ministriem, kuriem arī vajadzēs augstākās kategorijas pielaidi.

Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.

Ņemot vērā, ka Ādamsonam nebija pielaide valsts noslēpumam, viņš nevarēja piedalīties tajās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās skatīja valsts noslēpuma objektus. Šīs komisijas kompetencē, piemēram, ir skatīt jautājumus, kas skar aizsardzības un iekšlietu nozaru budžetu, armijas un iekšlietu dienestu attīstības prioritātes.

Šīs komisijas sēdes darbakārtībā detaļas par iekšlietu nozares un armijas materiāltehnisko nodrošinājumu tiek klasificētas atbilstoši valsts noslēpuma objektu sarakstam un daļa jautājumu skatīti attiecīgās augstākas klasifikācijas sēdēs, piemēram, specifiski armijas iepirkumiem veltīti jautājumi.

Deputāts gan varēja piedalīties komisijas sēdēs, kurās aizsardzības un iekšlietu nozares amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.