Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Kā liecina valstī veiktās aptaujas dati, trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju regulāri sniedz finansiālu atbalstu saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem, kas ir par 2% mazāk kā pirms gada. Vienlaikus 20% norāda, ka tuvinieku lokā nav neviena, kam šobrīd būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, kas ir par 5% vairāk kā pērn, iezīmējot pozitīvu tendenci.

Aptaujas dati liecina, ka līdzšinējā apmērā savus tuviniekus var atbalstīt 27%, savukārt 3% ir iespēja atbalstīt ar lielāku summu nekā iepriekš. 8% norāda, ka saņem palīdzību no citiem. Savukārt vēl 4% norāda, ka ir saņēmuši lūgumu palīdzēt, bet finansiālā situācija diemžēl to neļauj darīt.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvā tuviniekus regulāri finansiāli atbalsta 23% respondentu, bet Igaunijā - 21%. Teju piektā daļa iedzīvotāju nesniedz finansiālu atbalstu nevienam - šādi atbildējuši 19% Latvijā un Igaunijā un 21% Lietuvā. Savukārt 20% Latvijā, 32% Lietuvā un 25% Igaunijā norāda, ka tuvinieku lokā nav neviena, kam šobrīd būtu nepieciešams finansiāls atbalsts.

"No Baltijas valstīm tieši Latvijas iedzīvotāji saviem tuviniekiem visbiežāk sniedz finansiālu atbalstu, un aptaujas dati šo tendenci apliecina jau trešo gadu pēc kārtas. Raugoties uz iekšzemes kopprodukta apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks. Aizvadītā gada nogalē IKP uz vienu iedzīvotāju Lietuvā bija 56 tūkstoši ASV dolāru, Igaunijā - 49,7 tūkstoši, bet Latvijā 45,45 tūkstoši, kas ir par 19% mazāk kā Lietuvā. Līdz ar to iedzīvotāju labklājības līmenis Latvijā vidēji ir zemāks nekā kaimiņvalstīs," aptaujas datus komentē ekonomists Kārlis Purgailis.

Visbiežāk saviem tuviniekiem palīdz tie iedzīvotāji, kuri jau ir nostabilizējušies darba tirgū (vecumā no 40 līdz 49 gadiem, Pierīgā dzīvojoši, ikdienā strādā kā vadītāji un kvalificēti speciālisti), tāpēc var atļauties atbalstīt arī savus pieaugušos bērnus un vecākus. Visbiežāk finansiālu atbalstu no tuviniekiem Latvijā saņem studenti un bezdarbnieki, kuri ir darba meklējumos.

Aptaujas dati liecina, ka teju katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šobrīd nevar finansiāli palīdzēt tuvākajiem, jo atbalstu saņem pats - tā norāda 8% Latvijā, 7% Lietuvā un 9% Igaunijā.