Žogu ap Krieviju nodrošinās mākslīgais intelekts (+VIDEO)

Tas ļaus reālajā laikā atklāt un reaģēt uz draudiem, kļūstot par svarīgu apsardzības sistēmas sastāvdaļu.

Austrumu pierobežas tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras būvniecībā iesaistīti vairāki būvuzņēmēji. 2024. gada jūlijā tika noslēgti divi līgumi par darbiem aptuveni 83 kilometru garam robežas posmam, savukārt 2025. gada janvārī – trīs līgumi par darbiem aptuveni 201 kilometru garam robežas posmam.

Pašlaik visi darbi tiek veikti atbilstoši laika grafikam – norit projektēšanas darbi, prototipu testēšana, topogrāfijas pārbaude, materiālu un aprīkojuma pasūtīšana, tiek skaņota pirmo posmu projekta dokumentācija, ziņo labsoflatvia.lv.

Projekta risinājumi ietver modernu tehnoloģiju apvienojumu ar integrētu informācijas un komunikāciju infrastruktūru, lai sistēmas darbība būtu funkcionāla, pilnībā automatizēta un pielāgota datu apstrādei, izmantojot mākslīgo intelektu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols stāsta, ka ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra ietver ne tikai žogu un pārvietošanās infrastruktūru robežsargiem, bet arī robežuzraudzības tehnoloģisko infrastruktūru, kas nodrošinās mūsdienu apdraudējumu veidiem atbilstošas reaģēšanas spējas – novērošanas iekārtas, klātbūtnes uztveršanas sistēmas un ar tām saistīto infrastruktūru un citus tehnoloģiskos risinājumus. Tas ļaus reālajā laikā atklāt un reaģēt uz draudiem, kļūstot par svarīgu robežas apsardzības sistēmas sastāvdaļu. Izveidotā tehnoloģija uzlabos spējas efektīvāk izmantot personāla resursus, vienlaikus stiprinot kontroles un reaģēšanas spējas uz dažādām situācijām pierobežā.

“Mūsdienu ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju vides attīstība no iestādēm un organizācijām, un jo īpaši tām, kas jau vairākus gadus austrumu robežā strādā ārkārtas apstākļos, pieprasa arī šo organizāciju digitālās kapacitātes stiprināšanu – drošus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus, lai strādātu viedāk, aizstātu “roku” darbu  un papildinātu cilvēka maņām uzticētās funkcijas ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem,” uzsver Ģ. Ozols.