Rinkēvičs: Tas ir pieteikums miera sarunu sākumam, nevis stingra vienošanās

Viņš uzsvēra, ka Latvijas, kā arī līdzīgi domājošo valstu nostāja paliks līdzšinējā - pilns atbalsts Ukrainai, darīt maksimāli visu, lai Ukraina būtu pie sarunu galda.

Eiropai būs jāuzņemas vēl lielāka loma savas drošības un Ukrainas militāro spēju nodrošināšanā, aģentūrai LETA atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa un citu ASV amatpersonu pēdējo dienu paziņojumus saistībā ar Krievijas aizsākto karu Ukrainā.

Kā ziņots, ASV prezidents trešdien paziņojis, ka viņam bijusi "produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.

Savukārt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien Ukrainas Rietumu atbalstītājiem sacīja, ka Ukrainas dalība NATO ir nereāla. Hegsets ieteica Kijivai atteikties no cerībām atgūt no Krievijas visas okupētās teritorijas un gatavoties tam, lai sarunu ceļā panākt mieru, ko atbalstītu starptautiskie spēki.

Latvijas prezidents norādīja, ka pēc trešdienas izskanējuši dažādi viedokļi un emocijas, sākot no otrās Minhenes vienošanās līdz apokaliptiskiem scenārijiem, taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas īsti nav noticis. Viņaprāt, patlaban ir ar vēsu galvu jāskatās uz faktiem un jāanalizē paziņojumus.

"Lai kā attīstītos politiskais process, mums ir savu darbi darāmi aizsardzības un drošības stiprināšanā. Tos nevar atlikt, un mēs to zinām," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka vakar notika ASV prezidenta telefonsarunas gan ar Putinu, gan ar Zelenski, un tas ir pieteikums miera sarunu sākumam, nevis stingra vienošanās. Viņaprāt, tas, kā šīs sarunas attīstīsies, lielā mērā būs atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm.

Valsts prezidents, kurš piektdien uzsāk dalību Minhenes drošības konferencē, norādīja, ka pasākumā Latvija un līdzīgi domājošās valstis, īpaši Ziemeļeiropā, uzsvērs līdzšinējo nostāju, ka jebkādās sarunās ir jāiesaista Ukraina un būtisks ir arī teritoriālās nedalāmības princips.

"Kategoriski apgalvot, ka viss notiek, vai arī ir jau noticis, neuzņemsies neviens. Ir iezīmējušies principi, ko paudis ASV prezidents un Ukrainas prezidents. Manuprāt, process tikai uzņem apgriezienus un tajā būs svarīgi vairāki elementi," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka viens no elementiem ir situācija kaujas laukā, bet nākamais elements - tas, cik daudz Eiropa, NATO un to sabiedrotie būs gatavi turpināt atbalstīt Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski. Valsts prezidenta ieskatā nevar noliegt, ka Eiropai būs daudz vairāk jādara, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu gan tagad, gan arī tad, ja būs iespējams noslēgt kādu vienošanos par pamieru.