Augstās inflācijas laiks šobrīd Latvijā ir beidzies

Tomēr pēdējo mēnešu cenu pieaugums pārtikai Latvijā bijis relatīvi spēcīgāks, nekā par to varētu liecināt globālo cenu un ražotāju cenu izmaiņas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 1,4%.

Augstās inflācijas laiks šobrīd Latvijā ir beidzies, norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

"Cenas turpinās pieaugt, bet cenu kāpumam jābūt saprātīgam un pamatotam, un ja kādā atsevišķā gadījumā tā nav, jāmeklē risinājumi, izvērtējot preču un pakalpojumu alternatīvas un tā mazinot preču tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja vēlmi cenas celt nepamatoti strauji. Laiks saprast, ka nu dzīvojam citā - mērenas inflācijas laikā," pauž Opmane.

Viņa norāda, ka gada inflācija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājās. Janvārī gada inflācija bija 3% apmērā, mēneša laikā cenām pieaugot par 0,6%.

Opmane skaidro, ka janvāris, kā gada sākumam ierasts, mēdz būt jauns sākums ne tikai iedzīvotāju ikdienā, bet arī saistās ar cenu izmaiņām atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kam cenas mainās retāk.

"Ja pēdējo gadu laikā dzirdējām par kādu produktu grupu strauju cenu pieaugumu, nu laiks pierast pie ziņas, kas ir mazāk sensacionāla, - cenas pieaug mēreni," pauž ekonomiste, skaidrojot, ka nelielās cenu ikmēneša izmaiņas liecina vien par veselīgiem ekonomikas attīstības procesiem.

Tostarp viņa min, ka vairākām produktu grupām cenu pieaugums gada laikā ir zem 2%, piemēram, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā ir augušas par 1,5%, bet apģērbam - par 1,6%, savukārt vairākās preču un pakalpojumu grupās, piemēram, dabasgāze, cietais kurināmais, siltumenerģija cenas gada laikā būtiski mazinājušās.

Opmane norāda, ka šoziem patērētāji gan siltākas ziemas, gan lētāku enerģijas cenu ietekmē varēja izjust maciņam draudzīgākus rēķinus par siltumapgādi. Enerģijas cenām pērnā gada nogalē bija atelpas posms, dabasgāzes un naftas cenām pasaules tirgos, neskatoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, saglabājot relatīvi zemas vērtības. Šī gada sākumā naftas cenas atkal pakāpās virs 80 ASV dolāriem par barelu, bet pēdējās nedēļas laikā naftas cenas ir atgriezušās pie mērenākiem līmeņiem, tiesa gan, dabasgāzei cena globālajos tirgos joprojām turpina kāpt.

Ekonomiste arī atzīmē, ka atsevišķu produktu cenu pieaugums (kakao, eļļa) skaidrojams ar šo produktu cenu strauju pieaugumu globālajos tirgos. Tomēr pārtikas cenas Latvija mēdz būt svārstīgas, un tās ietekmē ne tikai globālas norises vai pašmāju ražošanas izmaksas, bet arī lēmumi par akcijām un uzcenojumu dažādiem produktiem. Pēdējo mēnešu cenu pieaugums pārtikai Latvijā bijis relatīvi spēcīgāks, nekā par to varētu liecināt globālo cenu un ražotāju cenu izmaiņas. Pašlaik šim jautājumam pievērsta arī papildu politiska uzmanība.