lv
KaCmtc9LzAG53URbnk34SeBrEQqFMW23XVOkxDhe
4697725

Ārpolitikas debatēs Saeimā kritizē Latvijas zaļo kursu

Ārpolitikas debatēs Saeimā kritizē Latvijas zaļo kursu

Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs opozīcijā esošais parlamentārietis Andris Kulbergs (AS) kritizēja Latvijas "zaļo kursu", norādot, ka klimata mērķi veicina birokrātiju.

Deputāts norādīja, ka ministrijas šobrīd vismaz par 20%, ir nodarbinātas ar "zaļā kursa" neizpildāmo mērķu izstrādi, administrēšanu un atskaišu gatavošanu, zinot, ka tie nav sasniedzami un izpildāmi.

Savā runā politiķis uzsvēra, ka Latvija pašlaik ir daudzas reizes "zaļāka", ja salīdzina ar citām valstīm. Viņš pauda uzskatu, ka "zaļo mērķu" sasniegšana kavē valsts attīstību un mazina tās konkurētspēju.

"Zaļais kurss" sadārdzina dažādus pakalpojumus, produktus, kritiku pauda Kulbergs.

Viņš akcentēja, ka "zaļais kurss" nevis uzlabo valsts konkurētspēju vai ekoloģisko situāciju, bet rada papildu slogu gan valsts, gan privātajam sektoram.

Politiķis norādīja, ka klimata mērķi ir jāsalāgo ar iedzīvotāju interesēm.

Arī opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) cita starpā norādīja, ka "skrienam Eiropai pa priekšu ar Klimata likumu".

Deputāte akcentēja - ņemot vērā, ka vairākas ietekmīgas valstis jau sāk atkāpties no klimata mērķiem, attiecīgi lēmumi būtu jāpieņem arī Latvijā.

Arī deputāts Mārcis Jencītis (LPV), runājot par "zaļo kursu", uzsvēra, ka Āzija ir palielinājusi piesārņojuma apjomu, bet Eiropa piesārņojuma apjomu ir samazinājusi, taču vienlaikus ir samazināta arī ekonomikas attīstība.

Viņš norādīja, ka ne ASV, ne Ķīna, visticamāk, neieviesīs "zaļo kursu". Viņš jautāja, "ko mēs vispār darām zaļajā kursā", atgādinot, ka Latvija ir viena no tām valstīm Eiropā, kura rada piesārņojumu.

Jencītis runas beigās norādīja, lai "Latvija būtu pirmajā vietā", nepieciešams citastarp distancēties no "zaļā kursa" politikas.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien notiek ikgadējās ārpolitikas debates. Sekot ārpolitikas debatēm klātienē aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju vadītāji.

Arī pēc reformām Latvijā vēl arvien ir augstākais nodokļu slogs Baltijā

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu i...

Mākslīgais intelekts prognozē: kāda būs Latvija pēc 100 gadiem?

Laiks skrien ļoti ātri, un, lai gan 100 gadi var šķist kā ļoti tāla nākotne, tehnoloģiju un sabiedrības attīstības temps liecina, ka pasaule 2125. gadā būs pilnīgi citāda.

Noskaidrots 2024. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums

Jau divdesmit otro reizi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību rīkoja aptauju, lai noskaidrotu iepriekšējā gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, vēsta lvportals.lv.



Komentāri