«Trūkst leģitimitātes»: ĀM komentē prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā

Prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā trūkst demokrātiskas leģitimitātes, šādu vērtējumu Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputātiem sniedza Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV).

Politiķe atgādināja, ka 26.janvārī plānotas tā saucamās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā, kuras nevar uzskatīt par demokrātiskām. Tās notiek represiju un baiļu atmosfērā, vērtēja Melbārde, tāpat pilnībā ir apspiesta demokrātiskā opozīcija, cietumos atrodas daudz politisko ieslodzīto, kā arī pret cilvēkiem ir ierosinātas vairākas administratīvas lietas.

Melbārde pieminēja, ka daļa opozīcijas darbojas ārpus Baltkrievijas. Viņa uzsvēra, ka ārpus Baltkrievijas balsošana nebūs iespējama. Cilvēkiem, kas vēlēsies izteikt citādāku viedokli, tāda iespēja netiks dota.

Runājot, kāpēc vēlēšanām trūks demokrātiskas leģitimitātes, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Baltkrievijā nedarbojas neatkarīgi masu mediji, līdz ar to nevar runāt arī par brīvām, demokrātiskām priekšvēlēšanu diskusijām, kuras iepriekš nav iestudējušas oficiālās varas iestādes.

"Mēs uzskatām, ka kopš 2020.gada [diktatora Aleksandra] Lukašenko režīms zaudējis jebkuru leģitimitāti, jo notika vēlēšanas rezultātu falsificēšana. Skaidrs, ka Lukašenko ir ārkārtīgi svarīgi iestudēt šīs tās saucamās vēlēšanas, lai pasaulē sūtītu signālu par leģitīmu pārvēlēšanu," sacīja Melbārde.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienību (ES) būs grūti apmānīt, bet vēlēšanu spēle ir vērsta pret visu pasauli un tā sauktajām trešajām valstīm, attīstot naratīvu, ka vēlēšanas ir bijušas un Lukašenko pamatoti ir valsts vadītājs.

ĀM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvijai ir jāizmanto katra iespēja uzsvērt savu nostāju par Baltkrievijas režīma nelikumību. Tāpat ir jāizmanto katra iespēja, lai runātu par politieslodzīto atbrīvošanu un paust atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas tiek plānots arī ES.

Paredzēts, ka dienu pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes notiks neformālas vakariņas, kuras rīko ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa. Uz vakariņām aicināta arī Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska.

Pēc Melbārdes paustā, Latvijai ir jāturpina runāt arī par sankcijām pret Baltkrieviju, runāt par Krievijai piemēroto sankciju salāgošanu ar Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, jo tieši Baltkrievija ir viena no valstīm, kur notiek sankciju apiešana.

Aleksandrs Lukašenko, kurš pārvalda Baltkrieviju jau gandrīz 30 gadus, prezidenta vēlēšanās 26.janvārī kandidēs uz septīto pilnvaru termiņu.