Nozarē šaubās, vai Latvija līdz 2030. gadam sasniegs klimata mērķus (+VIDEO)

Vienīgais reālistiskais risinājums ir šķidrās biodegvielas.

Latvija ierindojas otrajā zemākajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc atjaunīgās enerģijas izmantošanas transportā, liecina Eurostat jaunākais pārskats. Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina steidzami ieviest risinājumus.

2023. gadā Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā noslīdējis līdz 1,4%, kas ir būtisks kritums no 2022. gada, kad tas sasniedza 3,4%. Šis rezultāts ierindo Latviju otrajā zemākajā vietā starp ES dalībvalstīm, apsteidzot vienīgi Horvātiju. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā šis īpatsvars attiecīgi bija 9% un 7,2%. Turpretim Zviedrijā un Somijā šis rādītājs ir ievērojami augstāks – attiecīgi 33,6% un 20,6%.

2030.gada mērķu sasniegšanas scenārijs

Lai Latvija līdz 2030. gadam sasniegtu ES noteikto mērķi – vismaz 29% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā, nepieciešama steidzama rīcība. Pašlaik elektroauto Latvijā veido tikai 1% no kopējā valsts autoparka, biometāna auto – 0,05%, bet ūdeņraža automobīļu nav vispār. LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Ar elektroauto, biometānu un ūdeņradi līdz 2030. gadam nav iespējams panākt nepieciesamo emisiju samazinājumu. Vienīgais reālistiskais risinājums ir šķidrās biodegvielas – pirmās un otrās paaudzes".

Stikāns norāda, ka, atšķirībā no elektroauto, ūdeņraža un biometāna auto ieviešanas, pārejai uz biodegvielām nav
nepieciešamas tik lielas papildus subsīdijas. Turklāt Latvijā joprojām trūkst nepieciešamo atbalsta instrumentu. "Teju visās ES dalībvalstīs ir ieviesti mehānismi atjaunīgās enerģijas veicināšanai, bet Latvijā šādu instrumentu trūkst vai tie tiek likvidēti. Tiek atceltas, piemēram, biodegvielas piejaukuma prasības un samazinātās akcīzes nodokļa likmes tīrām biodegvielām, skaidro Stikāns.

Nozares pārstāvis norāda, ka mērķa sasniegšanai var izmantot ne tikai biodegvielas, bet arī “zaļo” elektroenerģiju, ūdeņradi un biometānu. “Tomēr, ņemot vērā mūsu autoparka atkarību no šķidrās degvielas, reālistiskākais risinājums šobrīd ir lielāks biodegvielu piejaukums dīzelim. Piemēram, R33 degviela, kas satur 26% HVO (atjaunīgā dīzeļdegviela) un 7% biodīzeļdegvielas, vai R51, kas satur 41% HVO un 10% biodīzeļdegvielas. Tās, jau veiksmīgi ir
izmēģinātas Vācijā un ir piemērotas visām dīzeļdegvielas automašīnām.”

Degvielas cenas un emisiju tirdzniecība

Stikāns arī apšauba populistiskos apgalvojumus par atjaunīgās enerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz degvielas cenām: "Citu ES valstu pieredze rāda, ka augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā neizraisa nesamērīgu cenu pieaugumu. Turklāt jaunā emisiju tirdzniecības sistēma (ETS2) vēršas pret fosilo enerģiju, palielinot tās izmaksas un veicinot pāreju uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem".