Latvija zemūdens kabeļu aizsardzībai gatava nodot vienu patruļkuģi

NATO sāktajai zemūdens kabeļu aizsardzības misijai Baltijas jūrā Latvija ir gatava nodot vienu patruļkuģi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa ļoti pozitīvi novērtēja Helsinkos notikušās NATO valstu līderu sanāksmes iznākumu, uzsverot, ka jaunā misija zemūdens kabeļu aizsardzībai ievērojami stiprinās kopējo Baltijas jūras drošību.

Pēc Siliņas paustā, šajā misijā "katra valsts piedalīsies ar savu tehnoloģiju", bet galīgais iesaistīto rīku skaits būšot zināms tuvākajā nākotnē.

Kā ziņots, otrdien Baltijas jūras piekrastē esošo NATO valstu līderu sanāksmē Helsinkos alianses ģenerālsekretārs Marks Rite paziņoja, ka NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā. Misijas nosaukums būšot "Baltic Sentry" ("Baltijas sardze"), un tajā būšot iesaistīti dažādi līdzekļi, cita starpā arī fregates, jūras patruļlidmašīnas un neliela jūras bezpilota peldlīdzekļu flote nolūkā "nodrošināt pastiprinātu novērošanu un atturēšanu".

Paziņojot par jauno NATO misiju, Rite norādīja, ka vairāk nekā 95% interneta datu plūsmas tiek nodrošināti, izmantojot zemūdens kabeļus, un 1,3 miljoni kilometru kabeļu katru dienu nodrošina finanšu darījumus aptuveni desmit triljonu ASV dolāru (9,8 triljoni eiro) vērtībā.

"Visā aliansē mēs esam novērojuši elementus kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu sabiedrību, izmantojot kiberuzbrukumus, slepkavību mēģinājumus un sabotāžu, arī iespējamu zemūdens kabeļu sabotāžu Baltijas jūrā," teica NATO ģenerālsekretārs.

Rite sacīja, ka NATO pretiniekiem ir jāzina, ka alianse nepieņems uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai, uzsverot, ka "mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka mēs atbildam ar pretspēku, ka mēs spējam redzēt, kas notiek, un pēc tam veikt nākamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas vairs nenotiks".

Viņš gan atteicās nosaukt precīzu kuģu skaitu, kas varētu piedalīties jaunajā misijā, sakot, ka to skaits var mainīties no nedēļas uz nedēļu un ka "mēs nevēlamies padarīt ienaidnieku gudrāku, nekā viņš jau ir".

"Mēs izmantosim visas iespējas, kas mums kā aliansei ir," viņš uzsvēra, informējot, ka tiks izmantoti arī "tālvadības transportlīdzekļi" un bezpilota lidaparāti.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kas piedalījās sanāksmē, žurnālistiem teica, ka Lietuva uz misiju nosūtīs kuģus un helikopterus, taču neminēja to skaitu.

NATO paziņojumā teikts, ka misijas ilgums netiek publiskots.

Tikšanās Helsinkos notiek pēc vairākiem incidentiem Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra.

Arī laikā, kad Rite Helsinkos tikās ar astoņu Baltijas jūras valstu līderiem, Polijas valsts raidsabiedrība TVP vēstīja, ka tā dēvētajai Krievijas ēnu flotei piederošs kuģis novērots riņķojam ap dabasgāzes cauruļvadu, kas savieno Norvēģiju un Poliju.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sacīja, ka par to ir runāts sanāksmē, kurā piedalās Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas līderi, taču detalizētāku informāciju viņš nesniedza.

"Tas tikai vēlreiz apliecina, ka mēs spējam koordinēties šajā reģionā, spējam atrast līdzvērtīgu valodu," otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Siliņa, piebilstot, ka "tas dod arī labu risinājumu, iesaistoties NATO ģenerālsekretāra līmenī, lai rastu papildu instrumentus mūsu drošībai".