Daugavpilī bezmaksas koncertu sniegs dziedātāja Ieva Akuratere (+VIDEO)

Viņu izpildījumā skanēs daudzas Atmodas laika aktuālās, iedvesmojošās dziesmas.

2025. gada 23. janvārī plkst. 18.00 Daugavpils Vienības nama koncertzālē (Rīgas iela 22a) notiks leģendārās dziedātājas Ievas Akurateres akustiskās mūzikas koncerts, kas veltīts 1991. gada Barikāžu piemiņas dienām.

Kopā ar Ievu Akurateri koncertā piedalīsies Ievas dēls Matīss Akuraters (perkusijas), grupas „Pērkons" ģitārists Leons Sējāns un Vienības nama Latviešu un latgaliešu kultūras centra kolektīvi – jauktais koris „Daugava” (mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Ustinskovs, diriģente Alīna Lapinska), un profesionālā pūtēju orķestra „Daugava” mūziķu grupa. Viņu izpildījumā skanēs daudzas Atmodas laika aktuālās, iedvesmojošās dziesmas, grupas „Pērkons” dziesmas akustiskajā versijā, kā arī kopīgo sajūtu atgādinājums atmiņu stāstos. Ieeja koncertā bez maksas.

Ieva un Leons, tāpat, kā viss „Pērkons" ir Barikāžu dalībnieki, kuri katru nakti tajās dienās pavadīja Rīgā, Doma laukumā, spēlēdami dziesmas, lai palīdzētu uzturēt kopības garu grūtajā laikā. Koncerta rīkotāji aicina gan tos daugavpiliešus, kuri toreiz piedalījās Barikāžu dienās, gan tos, kuriem ir būtiski atcerēties Latvijas vēstures svarīgākos pagrieziena brīžus, būt kopā šajā emocionālajā pasākumā. Koncertu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes „Vienības nams” Latviešu un latgaliešu kultūras centrs.

Ieva Akuratere (dzimusi 1958. gada 22. aprīlī Rīgā) ir latviešu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise un politiķe. Pazīstama kā rokgrupas "Pērkons" soliste. I. Akuratere bija 13. Saeimas deputāte pārstāvot partiju "Konservatīvie". I. Akuratere ir teātra zinātnieces Līvijas Akurateres un aktiera Voldemāra Akurātera meita. Tēvs V. Akurāters ir dzejnieka un politiķa Jāņa Akuratera brāļa Pētera Akuratera dēls. I. Akuratere ir beigusi Rīgas 23. vakara vidusskolu (1976) un Liepājas teātra 2. studiju (1977).

No 1974. līdz 1978. gadam I. Akuratere bija Liepājas teātra aktrise, starp lomām nozīmīgākā ir viņas loma Imanta Kalniņa rokoperā "Ei, jūs tur!" (1977), vēlāk šo lomu Ieva atveidoja arī "Pērkona" versijā 1984. gadā kopā ar Raimondu Bartaševiču un 1986. gadā televīzijas iestudējumā kopā ar Igoru Siliņu.

No 1978. līdz 1980. gadam I. Akuratere strādāja Operetes teātrī, tur piedalījās Zigmara Liepiņa mūziklā "Iedomu spoguļi" (1978). Pēc vairākiem gadiem viņa operetes aktrises ampluā atgriezās Dailes teātra izrādē F. Lehāra operetē "Mana skaistā lēdija" (1998), savukārt Daugavpils teātrī piedalījās Jura Kulakova muzikālajā izrādē "Čigāns sapnī" (2002).

Kopš 1981. gada I. Akuratere ar pārtraukumiem ir rokgrupas "Pērkons" soliste, kā arī uzstājas ar tautas mūzikas programmām. 1986. gadā viņa neilgu laiku dziedāja "jaunā viļņa" grupā "K. Remonts".

Tautas mūzika padarīja I. Akurateri par Atmodas laika slavenību pēc leģendārā B. un A. Ritmaņu dziesmas "Manai tautai" neplānotā izpildījuma festivālā "Liepājas dzintars" 1988. gadā. Citas populāras dziesmas tolaik bija "Reiz zaļoja jaunība" (J. Kulakovs, E. Veidenbaums, 3. vieta, Mikrofona aptauja 1988) un "Varbūt" (U. Stabulnieks, G. Godiņš, 5. vieta, Mikrofona aptauja 1989). 1988. gadā "Pērkona" sastāvā dziedātā "Zaļā dziesma" kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu.

1990. gadu sākumā "Pērkona" jaunrade apsīka, 1993. gadā tika izdots pēdējais I. Akurateres dziedātais hits "Kāzas", kas iekļuva Mikrofona aptaujas populārāko dziesmu divdesmitniekā.

I. Akuratere sadarbojās arī ar daudziem citiem muzikālajiem projektiem — 1986. gadā, "Pērkona" otrā aizlieguma laikā, viņa uz brīdi pievienojās grupai "K. Remonts", 1989. gadā iesaistījās latviešu popmūzikas dīvu projektā "Dāmu pops", kā arī ierakstīja dziesmas kopā ar "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu". Deviņdesmitajos gados viņa nodibināja grupu "Simulācija", kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Pēdējos gados I. Akuratere darbojas eksperimentālā tautas mūzikas projektā "Lidojošais paklājs", kurā sitamos instrumentus spēlē viņas dēls Matīss.

Saņēmusi Jāņa Ivanova prēmiju (1990) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999).