Ģenerālprokurors: pastiprināt sankcijas dzērājšoferiem nav pamata

Traģiskas avārijas izraisījušo dzērājšoferu darbības varētu kvalificēt kā slepkavību, taču vienlaikus šādai atbildības piemērošanai būtu psiholoģiski preventīva nozīme, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Patlaban Krimināllikums paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Tāpat tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Stukāns vērtēja, ka kopumā dzērājšoferu skaits procentuāli ir samazinājies, tomēr šo pārkāpumu skaits priekš Latvijas sabiedrības joprojām ir liels. Tāpēc tā vietā jārunā par izglītības sistēmas uzlabošanu, lai sabiedrībai nerastos vēlēšanās pārkāpt likumu, viņš pauda.

Runājot par dzērājšoferu izraisītajām traģiskajām avārijām, Stukāns atgādināja pērn ASV notikušo traģēdiju, kur autovadītājs reibumā uzbrauca hokejistiem Džonijam un Metjū Gudro. Autovadītājs tagad ir apsūdzēts slepkavībā. Stukāns atklāja, ka, uzzinot par šo gadījumu, apsvēris vērsties pie Tieslietu ministrijas.

"Teorētiski, mēs sakām, ka tā nav slepkavība, bet varbūt mums vajadzētu kaut vai prevencijas nolūkā padomāt par slepkavības nodoma veidu un šādu pārkāpumu nosaukt par slepkavību," uzsvēra Stukāns, vienlaikus apliecinot, ka viņš šādu priekšlikumu atbalstītu.

Vienlaikus Stukāns izteicās, ka šādai nozieguma kvalificēšanai normāli domājoša cilvēka galvā vajadzētu nostrādāt un tas varētu iedarboties psiholoģiski attiecībā uz nozieguma neizdarīšanu.

Vaicāts, vai prokuratūra varētu iesniegt likuma grozījumus, Stukāns skaidru atbildi nesniedza, bet norādīja, ka savu pilnvaru laikā iesniedzis ļoti daudz dažādus priekšlikumus.

Vienlaikus Stukāna ieskatā patlaban Krimināllikumā vēl vairāk pastiprināt sankcijas dzērājšoferiem nav pamata. Viņš minēja, ka par dzimumnoziegumiem pret bērniem bargākais sods ir mūža ieslodzījums, bet tas varmākas neattur. Tā vietā ir jānodarbojas ar sabiedrības audzināšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu, viņš sacīja.