Šteinbuka: Pagājušais gads pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē

Pagājušais gads pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024.gada nogalē, arī 2023.gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad".

"Atskatoties uz tikko aizgājušo 2024.gadu, redzam, ka izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt," teica Šteinbuka

Viņa arī norādīja, ka ES ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās problēmas ierobežoja Latvijas eksportu.

Tāpat Šteinbuka minēja, ka 2024.gadā ekonomikā skaidri iezīmējās lejupslīde, lai gan budžeta projekts tika izstrādāts, prognozējot 1,4% ekonomikas izaugsmi.

"Cerības uz izaugsmi diemžēl nepiepildījās, gluži otrādi, 2024.gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% un dinamika bija lejupejoša. Diez vai 2024.gada pēdējā ceturkšņa rezultāti, kurus uzzināsim janvāra beigās, varēs būtiski uzlabot gada iznākumu," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka arī kaimiņvalstīm ir gājis dažādi, piemēram, Igaunijai deviņos mēnešos IKP samazinājās par 1% un iet sliktāk, savukārt, var apsveikt Lietuvu, kur IKP pieauga par 2,2%. "Tas ir fenomenāls panākums uz vairāku eirozonas un ES valstu fona," teica FDP vadītāja.

"Skaidrs, ka 2024.gada Finanšu ministrijas prognoze par 1,4% IKP pieaugumu netiks sasniegta. Labākajā gadījumā mēs gadu varam noslēgt ar nulles izaugsmi, bet sliktākajā gadījumā būs lejupslīde. Gan Finanšu ministrija, gan citi prognozētāji uzskata, ka izaugsme atjaunosies šogad un to veicinās patēriņa pieaugums, eksports un investīcijas," sacīja Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, ir pārāk daudz nenoteiktību, lai varētu droši prognozēt situāciju šim gadam.

"Ja jaunais ASV prezidents Donalds Tramps neieviesīs protekcionisma tarifus vai ieviesīs ne tik lielā apmērā, kā apsolīja, tad tomēr sagaidām, ka eirozonas, ES un visas pasaules ekonomika sāks atgūties no iepriekšējām krīzēm. Ja tomēr Tramps ies nelokamā protekcionisma ceļu, tad gan Eiropa, gan Ķīna, gan Kanāda, gan citi tirdzniecības partneri arī paaugstinās tarifus ASV precēm. Tas var veicināt kārtējo globālo ekonomisko lejupslīdi," norādīja Šteinbuka.

Runājot par Latvijas ekonomikas prognozēm šogad, FDP priekšsēdētāja pauda gandarījumu par valdības apņemšanos veicināt konkurētspēju ar visiem iespējamiem paņēmieniem, tostarp gudri izmantojot Eiropas finansējumu, mazinot birokrātiju un veidojot labāku klimatu investīcijām. "Ja tas viss nostrādās, tad prognoze par 2% izaugsmi šogad ir sasniedzama," atzina Šteinbuka.

Savukārt attiecībā uz inflāciju, viņasprāt, pārāk lielu draudu eirozonai nav, ka inflācija varētu strauji pieaugt. "Inflācija var īslaicīgi svārstīties, tomēr nav sagaidāms, ka šīs svārstības prasīs pastiprinātu iejaukšanos no ECB puses. Latvijā Eiropas Komisija prognozē 2,2% inflāciju, bet Latvijas Bankas inflācijas prognoze ir 1,5%. Diezgan liels nezināmais ir elektroenerģijas cenu svārstības, pēc atslēgšanās no BRELL, ko gaidām šā gada pirmajā pusē," norādīja Šteinbuka.