Baltais ir jaunais melnais. Līvas Martas Rozes, Liepas Rūces un Ievas Vieses dzejas krājumu apskats
Gaidot sniegu un baltumu, 2024. gada nogalē sagaidījām trīs dzejas krājumus, kas tērpti gaišos vākos. Izceļot grāmatu vizuālo noformējumu, gribas teikt – baltais ir jaunais melnais. Taču vērtējot Liepas Rūces otro dzejas grāmatu "Zemākās virsotnes" ("Latvijas Mediji", 2024) un divas spēcīgas debijas – Līvas Martas Rozes "Struktūra" (Žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, 2024) un Ievas Vieses "laikam" ("Neputns", 2024) – jāsecina, ka latviešu dzejas aina top arvien spēcīgāka un lēnām, bet neatlaidīgi no troņa izstumj līdz šim pārliecinošo līderi īsprozu. Latviešu autoru dzeja šobrīd ir kvalitatīva, pārdomāta un nostrādāta saturā, formā un, jā, arī ne mazāk būtiskajā vizuālajā noformējumā.
Komentāri