Vilki šogad Latvijā nogalinājuši 335 mājdzīvniekus (+VIDEO)

Šosezon visvairāk vilku ticis nomedīts Madonas novadā - 30 dzīvnieki.

Līdz ar 300 vilku nomedīšanu 2024.gada ir beigusies 2024./2025.gada vilku medību sezona. 300 vilki bija pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, kādu šosezon noteica Valsts meža dienests.

Šosezon visvairāk vilku ticis nomedīts Madonas novadā - 30 dzīvnieki. Tam seko Valmieras novads ar 24 nomedītiem vilkiem, Kuldīgas novads ar 22 nomedītiem vilkiem un Jēkabpils, Aizkraukles un Saldus novadi ar 20 nomedītiem vilkiem katrā. Pa vienam vilkam nomedīts arī Līvānu, Mārupes, Olaines, Ropažu un Varakļānu novados.

Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli. Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos un vienlaicīgi dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai. Šogad Valsts meža dienests pārbaudījis informāciju par 88 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši (nogalināti, ievainoti vai pazuduši) 335 mājdzīvnieki.

Medību noteikumi nosaka, ka vilkus medību sezonas laikā drīkst medīt no 15.jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31.martu. Iepriekšējā vilku medību sezona noslēdzās 2023.gada 15.decembrī.

Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Vilki ir sabiedriski dzīvnieki. Populācijas pamatstruktūra ir bars. Bara pamatā viens vairojošais pāris ar tā pēcnācējiem no viena vai vairākiem metieniem. Retos gadījumos labos barošanās apstākļos pēc pārošanās ar baram īslaicīgi piebiedrojušos tēviņu vienlaicīgi vairoties var arī cita pieaugusi bara mātīte. Bari var sadalīties, apvienoties un apmainīties ar indivīdiem. Lielākā daļa vilku atstāj dzimto baru 11–24 mēnešu vecumā. Daži vilki dzīves laikā baru maina vairākkārt. Lielākais zināmais bars sastāvējis no 42 indivīdiem. Lieli medījamie dzīvnieki dod iespēju veidoties lieliem bariem, bet lieliem bariem nav obligāti lieli medījumi, drīzāk tiem nepieciešams vairāk barības kopumā. Bars ilgstoši apdzīvo vienu teritoriju, pavadot lielāko laiku tās centrālajā daļā un aizsargājot robežas no kaimiņu bariem. Latvijai atbilstošos platuma grādos bara teritorija aizņem 600–1000 km2.