Pērn starp pieaugušajiem lielāks īpatsvars bija ar iegūtu tikai vidējo izglītību

Pagājušajā gadā starp pieaugušajiem vislielākais īpatsvars bija tādu, kuru augstākā iegūtā izglītība ir vidējā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācija "Latvijas statistikas gadagrāmata 2024".

Vecuma grupā "20-39 gadi" tikai vidējo izglītību bija ieguvuši 44,2% iedzīvotāju. Vēl 35,6% bija ieguvuši augstāko izglītību, bet 14% iedzīvotāju bija pamatizglītība vai zemāka par to. 6% iedzīvotāju bija ieguvuši arodizglītību, bet 0,2% - doktora grādu.

Otrs lielākais īpatsvars pieaugušo ar iegūtu tikai vidējo izglītību - 43,2% - bija vecuma grupā "60-79 gadi". 28% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija augstākā izglītība, 20,1% - arodizglītība, bet 8,1% mācības neturpināja pēc pamatizglītības vai zemāka izglītības līmeņa apguves. Šajā vecuma grupā 0,7% iedzīvotāju bija doktora grāds.

40,4% iedzīvotāju tikai ar vidējo izglītību bija vecuma grupā "40-59 gadi". 35,2% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija augstākā izglītība, 14,7% - arodizglītība, bet 9,1% - pamatizglītība vai zemāka par to. 0,6% no 40 līdz 59 gadus veciem iedzīvotājiem bija ar doktora grādu.

Mazāk krasas atšķirības sadalījumā novērojamas starp iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem. Šajā vecuma grupā 34,1% iedzīvotāju bija vidējā izglītība, bet 29% - pamatizglītība vai zemāka par to. Vēl 21% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, 15% - arodizglītība, savukārt ar doktora grādu bija 0,9% iedzīvotāju.

Pērn ar vidējo izglītību bija 44,9% vīriešu un 35,9% sieviešu. Gada laikā vīriešu ar vidējo izglītību īpatsvars ir pieaudzis par 0,63%, savukārt sieviešu - par 0,84%.

30,2% Latvijas iedzīvotāju bija ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu, bet 0,5% - doktora grādu. Savukārt 12,8% iedzīvotāju bija apguvuši arodizglītību.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn pieaudzis iedzīvotāju ar bakalaura grādu skaits. 2023.gadā bakalaura grādu ieguva 93 000 sieviešu, kas ir par 4200 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt vīriešu, kuri ieguva bakalaura grādu, skaits gada laikā pieaudzis par 2300. Tomēr vīriešu ar iegūtu bakalaura grādu skaits joprojām bija apmēram uz pusi mazāks nekā sieviešu.

Līdzīgi kā 2021. un 2022.gadā, arī 2023.gadā novērojama tendence, ka augstāko izglītību un arodizglītību ieguva vairāk sieviešu nekā vīriešu. Vienlaikus šo sieviešu skaits gada laikā nedaudz samazinājies. Piemēram, maģistra grādu pērn ieguva par 100 sievietēm mazāk, bet arodizglītību ieguvušo sieviešu skaits saruka par 1300. Tikmēr pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pērn ieguva par 1200 sievietēm vairāk nekā gadu iepriekš.

16,5% Latvijas iedzīvotāju virs 15 gadiem 2023.gadā nebija ieguvuši augstāku izglītību par pamatizglītību, tostarp 0,3% iedzīvotāju iegūtā izglītība bija zemāka par sākumskolas izglītību, liecina CSP dati.