Notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde

Šodien plkst.10 notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Preses konferencē otrdien pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) informēja, ka trešdienas sēdē plānots skatīt precizēto ziņojumu par "Tet" un LMT akcionāru sarunām. Šo jautājumu paredzēts izskatīt sēdes slēgtajā daļā.

Tāpat Ministru kabineta ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļauti četri Izglītības ministrijas dokumenti, kas skar pedagogu darba samaksu.

Plānots skatīt arī Iekšlietu ministrijas noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru, kā arī lemt par pastiprināta robežapsardzības režīma pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā.

Ārkārtas sēdē plānots izskatīt Iekšlietu ministrijas sagatavoto robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.-2027.gadam, kā arī Labklājības ministrijas sagatavoto vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu.

Valdība jau otrdien aizvadīja apjomīgu sēdi, kuras darba kārtība ar pēdējā brīdī iekļautiem jautājumiem "izauga" līdz aptuveni 200 izskatītiem normatīvajiem aktiem.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

"Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," aģentūrai LETA pēc minētās valdības sēdes sacīja Valainis.

Viņš pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar otru akcionāru, Zviedrijas uzņēmumu "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. "Ja sarunas neveiksies, mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," teica Valainis.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt "Tet" un LMT.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.