Rupjmaizes ražotāji tās reklāmas kampaņu uzskata par neveiksmīgu (+VIDEO)

"Ir produkti, kuri ir labi, bet kuriem nerodas sekotāji un tālāk nekas nenotiek".

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas vadītājs Kārlis Zemešs uzskata, ka mūsu valstī mainās ēšanas paradumi.

"Skeptiķi saka, ka jau sen Latvijā ir krietni mazāk iedzīvotāju, nekā to uzrāda statistika. Tas ir arī redzams no pārdošanas apjomiem. Ja mums vairāk parādās iedzīvotāju, kas ir no citām tautām, tad maize nav viņu ikdienas produkts un vēl jo vairāk rudzu maize vai saldskābmaize. Viņš ir pieradis ēst lavašu vai pankūkas un neēdīs pie mums ražoto produktu. Tāpat arī virziens uz veselīgu dzīvesveidu, kampaņas par glutēnu. Pēc medicīnas datiem, pie mums nemaz tik daudz cilvēku neslimo ar celiakiju, kuriem miltu izstrādājumi būtu kaitīgi. Tā šobrīd vairāk ir tāda modes lieta. Tāpat mums samazinās cilvēku skaits, kas strādā smagu fizisku darbu, un arī tad enerģijas patēriņš nav tik liels - nevajag divas maizes šķēles, bet pietiek ar vienu. Protams, ēšanas paradumu veidošanā svarīga ir ģimene. Ja bērni ēd brokastu maizītes, tad, visticamāk, to arī turpinās savās ģimenēs".

"Tas ir apmēram tā, kā mums ar garderobi - mums ir lietas, ko mēs valkājam ikdienā un kas mums patīk, un ir lietas, kuras patīk, nopērkam, bet tās stāv skapī. Par jauniem produktiem ir interese, bet tā nav tāda, kas ražotājam iedotu lielu apjomu. Maiznieku pamatprodukcija jeb tā sauktie "vilcēji" ir klasika. Jaunie produkti nāk kā piedeva. Latvija ir unikāla ar to, ka mums veikalos ir ļoti liels maizes produktu piedāvājums".

"Ārpus Latvijas tas tā nav. Latvijā mēs cīnāmies, ražotājs visādos veidos mēģina uzrunāt, piesaistīt potenciālo pircēju ar jaunu produktu, un tā arī ir attīstība, inovācijas. Ir produkti, kuri ir labi, bet kuriem nerodas sekotāji un tālāk nekas nenotiek. Bieži vien no ražotāja milzīgā sortimenta veikala plauktos nemaz tā nav. Lielajiem ražotājiem ir citādāk, viņi nāk ar citu stratēģiju. Mazie ražotāji vairāk ir nišas produktu ražotāji".

"Kādā veidā veicināt maizes patēriņu? Es vairāk tad gribētu runāt par patriotismu un produktiem, kas Latvijā ir svarīgi. Ja rudzu maizi mēs esam ierakstījuši mūsu kultūras kanonā, ar to lepojamies, vedam kā dāvanu ciemos, tad vajadzētu vairāk patriotisma šim produktam veltīt, vairāk par to runāt, stāstīt. Pieminētā rudzu maizes programma jau nebija tikai maizes dalīšanas pasākums, kā tas tika medijos pasniegts. Maiznieku skatījumā tam bija jābūt izglītojošam pasākumam - stāstīt, rādīt, iepazīstināt ar rudzu maizi bērnus, veidot viņos izpratni par rudzu maizi, veidot patriotismu un lepoties ar to, kas mums ir. Šī programma nepareizi tika pasniegta un arī, mūsuprāt, nelaikā. Brīžiem ir sajūta, ka Latvija ir skandālu zeme - neko nevaram izdarīt, ja tas nav ar lielu skandālu. Maizes programma nebija tik liels skandāls kā "Rail Baltica", "airBaltic" un citi lielie iepirkumi, bet, ja paskatās uz pazudušajiem miljoniem, tad 300 000 eiro uz 260 000 bērnu nebija nekas. Tajā brīdī ažiotāža un negācijas bija tik liela, visi pēkšņi kļuva eksperti maizes ēšanā, ieskaitot politiķus, ka veselais saprāts lika no programmas atteikties".