Trīskāršo nodevu par atgriešanās apliecības vai pagaidu ceļošanas dokumentu

No nākamā gada 1.janvāra valsts nodeva par atgriešanās apliecības vai pagaidu ceļošanas dokumentu būs 50 eiro līdzšinējo 15 eiro vietā, otrdien nolēma valdībā.

Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, persona, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices pilsonis, izņemot Latvijas pilsoni, kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

ĀM norāda, ka atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citu valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.

Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām, bet valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu nav pārskatīts kopš 2012.gada.

Lai gan aizvadīto gadu laikā izsniegto atgriešanās apliecību skaits ir mazinājies, tomēr tas ir bijis augsts, piemēram, 2021.gadā izsniegtas 1058 atgriešanās apliecības, 2022.gadā - 985, savukārt 2023.gadā - 610. Savukārt 2021.gadā izsniegts viens pagaidu ceļošanas dokuments, 2022.gadā - trīs, 2024.gadā - četri.

ĀM norāda, ka nereti tieši nevērīgas attieksmes dēļ dokumenti tiek nozaudēti. Tās ieskatā ar valsts nodevas paaugstināšanu tiks veicināta personu attieksme pret personu apliecinošu dokumentu un motivēs rūpīgāk izturēties pret personu apliecinošo dokumentu uzglabāšanu atrodoties ārvalstīs.

Tāpat ĀM skaidro, ka valsts nodevas paaugstinājums neierobežo personu ceļošanas iespējas, jo atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts tikai gadījumos, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis, īslaicīgi uzturoties ārpus Latvijas. Valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu Valsts kases kontā var ieskaitīt jebkura persona, tai skaitā, pati persona, draugi, tuvinieki vai darba kolēģi.

No valsts nodevas samaksas var tikt atbrīvotas personas saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ uz personas argumentēta iesnieguma pamata. Risku par neplānotām izmaksām ceļojuma laikā, kas saistīts ar personu apliecinoša dokumenta nozaudēšanu vai zādzību, var novērst vai minimizēt, iegādājoties atbilstošu ceļojuma apdrošināšanas polisi. Apdrošināšanas komersanti var segt izmaksas, kas saistītas ar jauna personu apliecinoša dokumenta izgatavošanu gadījumā, ja tas ceļojuma laikā ir nozaudēts, vai nozagts, kā arī segt izdevumus par atgriešanās apliecības vai pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu un valsts nodevas apmaksu.