Oficiāli izdota instruktāža būvniekam sākt būvdarbus «Rail Baltica» pamattrasē

Oficiāli ir izdota instruktāža būvniekam - pilnsabiedrībai "E.R.B. Rail JV" - sākt būvdarbus dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrasē, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis "Rail Baltica" projektam un Latvijai, jo esam oficiāli izdevuši instruktāžu būvniekam sākt būvdarbus pašā pamattrasē," teica Diļevs, piebilstot, ka būvdarbi sāksies Iecavā, izveidojot reģionālo biroju.

Vienlaikus EDzL valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šobrīd ir pieejams finansējums 40 kilometriem pamattrases, bet, lai nosegtu visu posmu dienvidu virzienā, nepieciešamos līdzekļus plānots pieteikt nākamajā uzsaukumā, kuram iesniegšanas termiņš ir 2025.gada 21.janvāris.

Viņš arī minēja, ka Iecavā ir atmežota zeme 16 hektāru platībā, bet pašā "Rail Baltica" pamattrasē ir atmežoti kopumā deviņi kilometri.

Tostarp Diļevs norādīja, ka Iecavā iekārtos būvlaukumu, kurā tiks uzglabāti trases būvniecībai nepieciešamie minerālmateriāli. "Iecavas bāze sākotnēji tiks veidota kā būvmateriālu krautne, no kuras piegādās berammateriālus," viņš skaidroja.

Tāpat EDzL valdes priekšsēdētājs informēja, ka trases dienvidu virzienā līdz šā gada beigām būs atsavināti 98% no nepieciešamās zemes.

Jau ziņots, ka 2023.gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher". "E.R.B. Rail JV" reģistrēta Latvijā 2023.gada 12.oktobrī, liecina informācija "Firmas.lv".

Tāpat vēstīts, ka valdība 2024.gada 26.novembrī konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā. Valdība konceptuāli atbalstīja 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas-Latvijas robežas līdz Latvijas-Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.

Valdība konceptuāli atbalstīja arī būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Papildus Satiksmes ministrija turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.

Atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" jaunākajai informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.