"Šis bijis gads, kurā ar vienu roku tika dots un ar otru ņemts"

2024.gads Latvijas pensiju sistēmā.

"Šis gads pensiju sistēmai bijis pārmaiņu pilns - notikušas likuma izmaiņas pensiju 2. līmenī, kā arī aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījuma izmaiņas, kas ietekmēs kā pensiju 2., tā pensiju 3. līmeņa klientus. Varētu teikt, ka šis bijis gads, kurā ar vienu roku tika dots un ar otru ņemts", - paziņojumā presei komentē SEB atklātā pensiju fonda vadītāja Anna Dovbiša.

Kā šogad veiktās izmaiņas un jaunās nodokļa likmes, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs ikvienu pensiju 2. un 3. līmeņa dalībnieku?

Vispirms gan vēlos iesākt ar pozitīvo - kopumā 2024.gads tiktāl gan pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, gan pensiju 3. līmeņa plāniem ir nesis ļoti labus rezultātus. Izaugsmi redzam visās plānu kategorijās. Augsta riska plānos, kas akcijās iegulda 100% uzkrājuma, kā ierasts izaugsme bijusi vislielākā un ir mērāma divciparu skaitļos. Kāda interesanta tendence - laba izaugsme bijusi arī konservatīvajiem plāniem, kas akcijās neiegulda vispār.

Tagad par likuma izmaiņām un to, ko tās nozīmē mums - visiem nākotnes pensionāriem? No šī gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieki beidzot var uzzināt, kas ir viņu klienti un tādējādi sākt viņus konsultēt par vecumam piemērotākā ieguldījumu plāna izvēli. Tieši īstā plāna izvēlē ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tam, lai sakrātu iespējami vairāk. Uzkrājuma veidošana krājēja vecumam atbilstošā plānā ilgtermiņā var būtiski palielināt uzkrājumu.

Ja iepriekš minētās izmaiņas palīdz stiprināt mūsu - nākotnes pensionāru - finansiālo situāciju, tad, diemžēl, kāds cits šogad pieņemtais lēmums to atkal pasliktina. Te runa par Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pārdalījumu. Proti, plānots, ka turpmāk iemaksas pensiju 2. līmenī būs par vienu procentpunktu mazākas, bet pensiju 1. līmenī attiecīgi par vienu procentpunktu lielākas. Tas ir tuvredzīgs lēmums īstermiņa budžeta robu lāpīšanai uz nākotnes pensionāru rēķina. Šis viena proncentpunkta samazinājums, nozīmē, ka jūsu uzkrājumā tiek novirzīts par sesto daļu jeb gandrīz 17% mazāk.

Ko mēs katrs pats varam darīt lietas labā? Šķiet, risinājums ir tikai viens - ņemt iniciatīvu savās rokās. Šīs izmaiņas arvien vairāk pastiprina brīvprātīgo uzkrājumu gan pensiju 3. līmenī, gan dzīvības apdrošināšanā nozīmi. Ja līdz šim eksperti lēsa, ka pensiju 1. un 2. līmenis kopā spēs atvietot līdz 50% no ienākumiem pirms pensijas, tad šī proporcija, visdrīzāk kļūs vēl mazāka.

Diez vai esam gatavi pensijas gados visus izdevumus samazināt uz pusi - uz pusi retāk apmeklēt kultūras pasākumus, uz pusi mazāk tērēt hobijiem, sadzīvei un ēdienam. Šķiet, bez papildu uzkrājuma nākotne neveras tik gaiša kā gribētos.

Taču arī šajā jomā notikušas izmaiņas, ko grūti nosaukt citādāk kā par pliķi sejā visiem brīvprātīgo pensijas uzkrājumu veidotājiem. No nākamā gada tiek pacelta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme kapitāla pieaugumam, proti, izņemot uzkrāto, no peļņas daļas turpmāk būs jāmaksā 25,5% nodoklis līdzšinējo 20% vietā. Jā, lielāka būs arī IIN atmaksa, ko iespējams saņemt par uzkrājumā veiktajām iemaksām, taču, saliekot abas likmes blakus, par ieguvumu to nevar nosaukt. Vai tie ir pārdomāti un ilgtspējīgi lēmumi, vai tomēr tiekšanās pēc naudas tur, kur to vienkāršāk paņemt, sarežģītāku problēmu risināšanu atstājot nākamajām paaudzēm?

Vērtējot nodokļu izmaiņas kopumā, jāsaka, ka ieguvēji būs tie, kuri algā saņem līdz 4 000 eiro mēnesī, tātad - liela daļa no mums visiem. Varbūt tieši šis ieguvums ir tas, ko vērts novirzīt savas nākotnes finanšu drošībai? Iespējams, šis ir labs brīdis pārskatīt un palielināt savas iemaksas brīvprātīgajos uzkrājumus.